| žurkas dzīves beigas |
[21. Apr 2008|22:02] |
žurka mirst vai ir jau nomirusi. viņai izauga augonis, tagad tas jau ir trīs mandarīnu lielumā. varbūt lielāks un smagāks par viņu pašu. kādu laiku viņa veiksmīgi ar augoni pārvietojās un pat leca uz plaukta. šķiet, viņa necieta sāpes, jo nevaimanāja. bet tagad atbraukuši no laukiem atradām viņu guļam. aiziet padzerties viņa vairs nevar. pilināju, bet viņa netaisa vaļā muti. lielais augonis guļ uz būra grīdas, uz tā purniņš un ķepiņas |
|
|
| |
[17. Apr 2008|06:18] |
man aiz loga pašlaik uzzied ābele. no rīta bija lieli pumpuri, no jau daļa ziedu vaļā.
vispār tā ir kaukāza plūme, bet tas nav svarīgi. arī tas, ka zied, nav svarīgi, jo līst lietus un man jādara ikdienišķās lietas. tikpat labi tur pagalmā varētu perēt krokodils.
upd.
es gribēju teikt, man vienalga. nu un tad. f off.
nav manos amata pienākumos ierakstīts priecāties par svešām ābelēm aiz žoga. un vispār, tā jau tikai bilde, attēls uz mana loga stikla, impulsi manā tīklenē vai radzenē, māņi vien. atšujieties. plā plā. |
|
|
| |
[15. Apr 2008|07:11] |
vai nav kaut kur kaut kāds zivs galvu nogriezēju dienests, ko var izsaukt pa telefonu? padomā tik, kāda brīva niša biznesā. |
|
|
| jāgriež zivij galva |
[15. Apr 2008|07:05] |
gatavojoties nogriezt zivij galvu (beigtai) jūtos tāpat kā tad, kad jāzvana kādam un negribas zvanīt.
jau kuro reizi ceļu nazi un novēršos.
ja nu vēl ir arī bišķi dzīva.
acs vaļā skatās stingi uz mani.
(vēl neesmu nogriezusi)
to zivi izzvejoja voldemārs (tas, kurš visu laiku saka joptvaimaķ)
un vīramāte to (zivi) kā trojas zirgu ieslēptu iemānīja manā virtuvē.
griezīšu ar aizmiegtām acīm un skaļi kliedzot ka aizkrīt ausis. zivij no tā nekas nemainīsies, bet es nebūšu pamanījusi, kā izdaru slepkavību.
(līnis) |
|
|
| puķes aug |
[4. Apr 2008|00:22] |
šogad man ir īpaši jauka puķu stādaudzētava uz palodzes. parasti es tikai iesēju podā, un tur saaug biezoknis, ko retinu, un uz stādīšanas laiku augi jau sāk bojāties. citi ļaudis tos sējeņus vēl piķē un pārstāda kastēs, bet es nezinu, kā to dara.
šogad iegādāju garo kasti. ar irbuli (ārkārtīgi svarīgi - no ziemeļkorejas atvests ēdamais irbulis no metāla) sabakstīju caurumiņus vēlamos attālumos, un tajos saliku sēklas. pa 10 no katras zortes. katrā kastē 4 sugas. kur neuzdīga, ieliku vēl sēklu. kasti pārsedzu ar pārtikas plēvi (siltumnīca).
viss dīgst baigos ātrumos, distancē un intervālā, ak prieks.
(esmu dārzatkarīga, ja kas.) |
|
|
| akustisks pods |
[16. Mar 2008|22:27] |
mums mājās ir tāds pods, ka, ja tur čurātu tā, kā ir dabiski, tad dzirdēt varētu ne tikai visās istabās, bet pat pagalmā.
lai to darītu bez īpaša trokšņa, ir patiešām ļoti jāpacenšas, izveicot jogu cienīgu asanu.
nezinu nevienu tikpat trokšņainu podu uz pasaules.
turklāt maksāja viņš pirms 3 gadiem kādus 70 ls.
vairs neatceros, kādas krutās fīčas viņam veikalā bija piedēvētas. laikam kaut kāds īpašs ūdens pieplūšanas veids.
jautājums tāds. vai tie podu ražotāji paši arī izmēģina tos podus, ko pārdod?
jeb tiešām viņi tīšām izplata tādus akustiskos podus? |
|
|
| ķirbji |
[1. Jan 2008|13:34] |
ir tādi ļaudis, kuru laipnos piedāvājumus ir neiespējami novirzīt citā virzienā. ķirbja gabals pa šiem mēnešiem ledusskapja plauktā kļuvis par šķidrumu; labi, ka maisiņš nebij caurs. bet tā ir vieglāk nekā dārgajai vīramātei iestāstīt, ka nevajag man to ķirbi.
vairs neatceros, kāda bij epizode ar konkrēto dārzeni; laikam to pieņēmu, lai izvairītos no kāda vēl neiespējamāka produkta. |
|
|