| datoratkarība un atkarība |
[11. Jan 2008|23:52] |
pa rādio stāstīja, ka datoratkarība ir tad, ja cilvēks datoru lieto izklaidei vairāk nekā 2 stundas dienā.
nenoliedzot savu atkarību -
pēc šīs izpratnes vai nav tā, ka jebkas, ko cilvēks savai izklaidei dara vairāk nekā 2 stundas dienā, ir atkarība?
:D |
|
|
| trūkumi |
[20. Dec 2007|03:12] |
esot tā, ka citos cilvēkos visvairāk kaitina paša trūkumi.
tad es laikam esmu ārkārtīgi stulba, jo citu cilvēku absolūts stulbums mani dažreiz stipri satracina. |
|
|
| ievas |
[19. Dec 2007|22:54] |
man draugos.lv ir 74 draugi un no tiem 5 ievas!
nevarētu taču būt, ka no katriem 15 cilvēkliem 1 ir ieva? |
|
|
| jog |
[18. Okt 2007|07:59] |
jogas nodarbībā mums pastāstīja, ka ir pat tādi jogi, kas paši sev izņem taisno zarnu, iztīra un ieliek atpakaļ.
(taisnā zarna ir pati pēdējā zarna pirms ārpuses.)
te neviens, protams, netaisās sev ķeksēt ārā zarnas. bet šī ziņa kaut kā maļas atmiņā.
protams, var jau visu ko darīt. tam zarnas ķeksētājam pēc tam droši vien baigi labi plūst enerģija un viņš baigo apskaidrību dabū. vai kaut kādi īpaši kruti gļuki rādās. sēž stūrī ar savu labo enerģijas plūšanu, bola acis un tusnī, un labums no tā nav ne viņa tuviniekiem, ne sabiedrībai. beigās nomirst ar visu tīro zarnu, neko nākamībai neatstājis.
tiesa, ja tic viņa reliģijai, tad nākamajā dzīvē par to viņam būs kādi labumi. tad ir vērts censties.
kristiešiem arī ir vērts censties tapt labākiem - tomēr pēc nāves var visādi iziet.
bet nereliģioziem cilvēkiem un tādiem, kas netic dzīvei pēc nāves, iekšējai personiskai pašizaugsmei nav jēgas. nomirst gudrs un sapūst. tad tā pašizaugsme tik tāds onānisms ir. |
|
|
| sū |
[18. Jul 2007|20:31] |
nez vai ir iespējams sintezēt sūdu, kas ir labāks nekā dabīgais? |
|
|
| kā zināms, nevar uzlēkt augstāk par savu pakaļu. |
[4. Jun 2007|14:00] |
bet vēl, ir aplam iedomāties, kad kāds cits ar manu palīdzību uzleks augstāk par savu pakaļu, nu nevis par manu, bet par savu personisko pakaļu.
(tas par tēmu, kad kādu vada, konsultē un tamlīdzīgi.) |
|
|
| šorīt īsi pēc 7 no rīta atrados mašīnā, kas brauca cauri centram. |
[31. Maijs 2007|11:29] |
pie luksofora blakus nostājās trolejbuss, kurā sēdēja vieni vienīgi pensionāri vai puspenisonāri.
aiz logiem sēdēja ļoti saposti moži sirmsprogaini tantukiņi un kārtīgi onkulīši ar avīzēm.
vai nu pensionāri nepakam nebrauc ar personisko transportu,
vai arī viņi visādu iemeslu dēļ darba tirgū ieņēmuši tādu īpašu nišu, kur uz darbu jābrauc septiņos no rīta. |
|
|
| eirovīzija bez alus ir vecais ratiņš? |
[10. Maijs 2007|20:53] |
eirovīzija bez alus ir vecais ratiņš? |
|
|
| hokejs un es |
[2. Maijs 2007|17:43] |
(gausa liekvārdīga apcere, nav jālasa)
kāpēc es skatos hokeju? jau kādus 5 vai 7 gadus cītīgi sekoju līdzi pasaules čempionātiem. blenžu ekrānā, iedzeru alu, daudzreiz pat krogā.
figūriņas divu krāsu apģērbos slidinās. zinu, kuros vārtos jātrāpa. un mūsējo formas un sejas man liekas glītas, bet pretinieku - neglītas. pamanu, ja kāds sit pa ripu un netrāpa, vai arī mēģina trāpīt pa ripu, bet pats nokrīt.
bet citādi es galīgi nesekoju līdzi. lāgā nesaprotu, kas kuro brīdi notiek, vai laba vai nelaba piespēle un tamlīdzīgi. to, ka kāds kādam mēģinājis piespēlēt un otrs to ir vai nav dabūjis, uzzinu no komentētāja. utt.
nesaprotu, kā var pazīt spēlētāju, ja netiek ilgstoši parādīta tā mugura ar uzrakstu.
gadu gaitā mana izpratne nav necik uzlabojusies.
skatos uz ekrānu stiklainām acīm -
gluži kā liela daļa cilvēku, kad viņiem stāsta kaut ko gudru.
nu jā, katrs kādā jomā ir neglābjami stulbs.
es, piemēram, hokejā. bet kāpēc es uz viņu blenžu?
nu vispirms jau kompānijas pēc. tas ir tāpat kā es alu dzeru tikai ar kompāniju - tad man tas liekas garšīgs, bet viena es to vispār iedzert nevaru, fui.
bet tas liekas kaut kā pārāk vienkārši.
jo tā nav nekāda quality time kompānija. cilvēki fano, iedzer un daudzmaz laipni izturas pret citiem līdzjutējiem. es tad nu te piesmērējos, sadzeru, velkos līdzi.
blenžu un pat lāgā nesekoju līdzi ekrānā notiekošajam.
cilvēcisku attiecību daudzmaz kaut kāds surogāts.
varētu vilkt paralēles ar citām dzīves lietām. cik daudz ir tādu lietu, kuras es līdzīgā stilā daru (daudz), un cik ir tādu, kuras es tiešām izprotu un no iekšas gribu. |
|
|
| rimi akcijas trauki |
[26. Apr 2007|09:17] |
es jau sen gribēju uzrakstīt par rimi akcijas traukiem.
viņi mani ir aizķēruši manos dziļākajos instinktos.
esmu lasījusi diezgan daudz tekstus par evolution biology, bet nekad neesmu lasījusi, ka tur būtu analizēts sieviešu instinkts uz traukiem. uz skaistiem traukiem, pat ja tie nav vajadzīgi. ka gribas tos visus skaistos traukus no veikala, pat ja mājās viss nokomplektēts.
man arī tāds instinkts ir. atceros, biju pavisam sīka, par kabatas naudu nopirku mazu plastmasas šķīvīti ar kaut kādiem rakstiņiem. un atceros, ka kaut kur biju aizbraukusi, un man šīs šķīvītis bija līdz. nez kāpēc. vienkārši bija.
kur tas instinkts ir radies. vai miljoniem gadu garos laikos tās sievietes, kam nebija skaistu trauku, nomira? vai arī viņu pēcnācēji nomira, nepaspējuši atstāt pēcnācējus? vai pēcnācēji bija lūzeri, ar ko neviens negribēja vairoties? jeb sievietēm bez skaistiem traukiem nebija iespējas tikt apaugļotām no rangu tabulā augstāk stāvošiem tēviņiem, un viņām nācās sapāroties ar tādiem, ko neviena cita neņem, kā rezultātā viņām bija pēcnācēji lūzeri?
jeb vienkārši tādēļ, ka traukos varēja gatavot ēdienu, un tas bija labāk nekā ēst negatavotu. trauku īpašnieki bija veselīgāki un konkurētspējīgāki. bet ja tā būtu, tad arī vīriešiem būtu kāre uz traukiem. bet šī kāre ir lielākoties sievietēm, tā ka tam ir kāds sakars ar vairošanos, ar veiksmīga partnera dabūšanu un ar pēcnācēju izdzīvotību.
turklāt rimi akcijā skaistie trauki ir apvienoti ar līmlapiņu krāšanu, kas atver manī pirmatnējo vācēja krājēja instinktu.
tagad es krāju līmlapiņas, aplūkoju bildītes un jūtu sevī kaut ko tīkami pirmatnēju līdz pašai serdei. |
|
|
| vai kādreiz ir redzēts, ka cilvēks uzlecis augstāk par savu pakaļu? |
[10. Apr 2007|12:09] |
bet sākot jaunu dzīvi cilvēks katru reizi to laikam apņemas izdarīt.
gara ausīm dzirdu kā švīkst mana debesu dzīlēs uzlidojošā pakaļa un es no lejas aizgrābti blenžu |
|
|
| vairums cilvēku ir vai nu stulbi, vai dīvaini. |
[26. Feb 2007|17:02] |
man liekas, es tad esmu dīvaina :):)
(bet stulbie droši vien dīvainos uzskata par stulbiem un sevi par dīvainiem, tā ka nekad neviens nevar zināt par sevi) |
|
|
| starp citu, lielākā daļa cilvēku viens par otru interesējas tikai tādēļ, |
[22. Feb 2007|18:21] |
lai būtu ko pastāstīt tālāk. un interesējas tikai tik daudz, cik par to varētu sanākt interesants sarunu temats.
tas ir pilnīgi saprotami - ir taču kaut kā jāsocializējas.
turklāt interesantas klačas pastāstītājs uz kādu laiku nonāk uzmanības centrā un jūtas gluži kā pa dzīvnieku rangu tabulas kāpnēm augšup pakāpies.
(es to jau sen izdomāju)
tiesa, ja nav jaunu klaču, un citiem arī nav, tad var jau arī imitēt cilvēciskas attiecības, pārstāstot jau zināmas lietas.
kā šodien atceros.
pēc kādām vēlēšanām visi sprieda par kāda saeimista izdarībām.
pie kafijas galdiņa sēdēja 2 ļaudis un pirmajam bija viedoklis A, otram bija viedoklis B.
tad es aizceļoju uz 1 mēnesi.
atgriezos (saprotams, diezgan pilna dažādu jaunumu).
pie tā paša galdiņa sēdēja tie paši tipi, un viņi sprieda par tieši to pašu tematu. tikai pirmajam bija viedoklis B, bet otram bija viedoklis A. |
|
|
| bibliotekāru rokraksts, literatūra |
[19. Feb 2007|17:44] |
es labi atceros mūsu skolas bibliotekāres rokrakstu.
burti apaļi, mazliet tādi kā noapaļoti taisnstūraini; stāvi vai mazliet atgāzušies.
gadu gaitā esmu pamanījusi, ka visās bibliotēkās, kur esmu bijusi, kartītes ir aizpildītas apmēram tādā pat rokrakstā, ko pie sevis esmu nosaukusi par tipisko bibliotekāru rokrakstu.
tā kā ticu, ka cilvēka rokraksts ir viena no rakstura izpausmēm, tad esmu arī domājusi, kas kopīgs ir bibliotekārēm. profesiju viņas droši vien izvēlējās tādēļ, ka ļoti interesējās par literatūru. vienlaicīgi viņām droši vien ir visādas kārtošanas un sistematizēšanas spējas.
un vēl viņas laikam apmierinās ar grāmatu lasīšanu un cita veida patērēšanu un pašas savus romānus nesacer.
arī grāmatvedēm ir kārtošanas un sistematizēšanas spējas, bet viņas parasti raksta slīpā, sievišķīgā, emocionālā rokrakstā. ar izņēmumiem.
stāvs vai atpakaļ atgāzies rokraksts parasti liecina par diezgan apdomīgu un ne pārāk emocionālu cilvēku.
tad kā tas iet kopā ar kāri pēc grāmatām.
ir tādi cilvēki, kam nav nekāda interese par daiļliteratūras lasīšanu. un tomēr liela daļa no viņiem ir pavisam gudri, visādā ziņā un visādās jomās gudri. gluži kā kad būtu izlasījuši visas tās grāmatas, ko esmu lasījusi, pārlasījusi, pārdomājusi utt.
varbūt bibliotekāres lasa grāmatas, lai kompensētu trūkstošās emocijas.
un citi cilvēki varbūt tās pašas emocijas prot gūt no dzīves, tādēļ viņiem grāmatas nevajag.
kāpēc vispār cilvēki lasa daiļliteratūru.
pieslēdzas svešām emocijām gluži kā invalīds mākslīgajai nierei. |
|
|
| puķe |
[29. Jan 2007|10:04] |
sstdien, kad taisīju vaļā aizkaru, lielā puķe izkrita ārā no poda. viņa ar lielu lēcienu piezemējās istabas vidū, nolauza sev galotni un 2 zarus.
tai brīdī bija slinkums vākt zemi pa pusistabu. tāpēc par sodu atstāju viņu tādu puspliku guļam līdz rītdienai, lai pārdomā, ko izdarījusi, un nokaunas!
man jau sen vajadzēja manīt, ka pods kļuvis par vieglu, un pārstādīt.
un skaidrs, ka tas lapu vīkšķis neko nesaprot.
nedaudz aizdomājos, ka pēc līdzīga principa ļaudis dažkārt soda neko nesaprotošus mazus bērnus un mājdzīvniekus. |
|
|
| sbieDIRSKAIS transports. |
[17. Jan 2007|10:02] |
sastrēgumi rada sastrēgumus.
vispār cilvēki tiek aicināti vairāk braukt ar sabiedrisko transportu, lai mazinātu sastrēgumus. bet rezultāts ir otrāds. jo sabiedriskajā cilvēkam ir jāsēž tajos pat korķos kur mašīnām, ar to atšķirību, ka stāvošā autobusā nedarbojas ventilācija (tā laikam darbojas tikai tad, kad buss kustas), neērti stāvošie saspiestie cilvēki jau puspieturā izelpo visu gaisu.
vakaros braucot mājās man jau ceļa vidū piemetas vai nu ģībonis vai vēmiens un nākas kāpt ārā.
tā nu aizvien vairāk cilvēki, kaut arī gan dzīvo, gan strādā blakus pieturai, brauc (ir spiesti braukt) ar personisko transportu. un palielina sastrēgumus. jo sabiedriskais transports kļūst cilvēciskai būtnei neizturams. |
|
|
| kārtība ++ |
[12. Jan 2007|17:47] |
šis ir nobeigums tai kārtīguma tēmai, patiesi pēdējoreiz
varbūt tur nav ko tik daudz purpināt (bet ko lai dara katram savas bērnības traumas)
pret šiem pārmērīgajiem kārtības ieviesējiem jāizturas ar tādu pat žēlumu kā jebkuras citas uzmācīgas idejas apsēstiem - viņi visu laiku dara vienu un to pašu, lai izvairītos no domām par citām, svarīgākām lietām. ar putekļu sūcēja rūkoņu viņi nomāc savas sirdsapziņas balsi utt.
kas attiecas uz nevis pārmērīgi, bet 100% kārtīgajiem - ja vien viņi nav daži atsevišķi ģēniji, tad tomēr tas liecina:
par virspusīgu attieksmi pret lietām un nevēlmi/neprasmi iedziļināties (it kā gludā virsā slēptos lietas būtība).
nu vobščem mēs gudrāki.
apsolu šosvētdien visu sakārtot, apsolu.
vai vismaz kad nāks ciemiņi. |
|
|
| kārtība + |
[12. Jan 2007|15:15] |
šis laikam būs nobeigums maniem vasaras tekstiem par mājas kārtošanu.
sākums bija
http://klab.lv/users/kihelkonna/2006/08/24/
un
http://klab.lv/users/kihelkonna/2006/08/27/
tas man ienāca prātā šorīt, aplūkojot mantu kaudzi pie gultas. tur bija ne tikai drēbes, bet (atsevišķā kaudzē) pirms dažām nedēļām tīrītās ikdienas somas saturs. somu vajadzēja tīrīt, lai mazgātu pirms tālāka brauciena; visi atradumi tika sakrauti kaudzē un daļēji izzortēti, bet tie, ko nezināju, kur likt, tur vēl aizvien stāv.
tur ir: divas ļoti sasēdētas marcipāna konfektes, vairāki nolauzti uz kokiem rakstāmie krītiņi, lupa (kārtīgi futlārī), buklets "aizsargājamās dabas teritorijas cēsu rajonā" (atceros, man to iedeva aprīlī), viens darba cimds, vairāki sadalījušies rakstāmpiederumi, ieskaitot izžuvušu lielo permanent marker.
nu lūk.
ja ir varianti - noslaucīt putekļus vai pateikt kādu lielāku daudzumu ar mīļvārdiem (un neko neslaucīt), es izvēlos otro. vienkāršāk taču.
a tomēr ir cilvēki, kam pagatavot vakariņas ar 3 ēdieniem vai izmazgāt nozīmīšu kolekciju liekas vienkāršāk nekā mīļi padraudzēties ar tuviniekiem.
vismaz tiem ļaudīm, kuru kārtības mīlestība tikusi vienmēr likta man par paraugu, šāda problēma piemīt.
un kā tad lai šie kārtīgie cilvēki laipni runājas ar cilvēkiem, ja visi izjauc pareizo pasaules kārtību. ja viņi izplata putekļus, staigā saburzītās drēbēs, viņiem ir netīra plīts un nozīmīšu kolekcija nav izmazgāta - prioritātes skaidras, viņiem uz to jānorāda, nav laika iedziļināties viņu domās, ja tās neattiecas uz pasaules fizisku kārtošanu.
a man vienalga, cik saburzīta apkārtējā pasaule. un tas ļauj uz to skatīties daudz priecīgāk :)
šis nav diez kāds oriģinālais atklājums. rezultatīva piespēle ir no svalkas teksta pirms dažām dienām, bet to kautrēšos citēt :) |
|
|
| vēlēšanas |
[5. Okt 2006|11:50] |
visi par tām vēlēšanām satraukājušies!
kad šorīt ģimenes loceklis bilda, ka vajadzētu doties vēlēt, jutos tā, it kā viņš jauku spēlīti būtu izjaucis!
vēlēšanu pasākumus vēroju ar prieku un ziņkāri. man kā nebalsotājai bija prieks to aplūkot. skatīties, kādus paņēmienus viņi izlieto, kā cīkstējas, aplaužas un kā tas izskatās. ja es justu līdzi kādai 1 partijai, tad subjektīvi skatītos uz viņas stiprajām pusēm, un pārdzīvotu viņas veiksmes, un nicinātu tās pārējās partijas, un laupītu sev daudz prieka.
bet tagad uz šo ainu varu lūkoties kā uz tādu puķu dārziņu, kur katru rītu jauni laksti uzzied! cik daudzveidīgas ir cilvēku izpausmes! talanti! un ko viņi domā par savu mērķauditoriju.
žēl, ka nav pie šitā visa klāt arī totalizators. nu apmēram tā kā bulterjeru cīņas uz naudu ārpilsētas mežā.
varētu uzzināt, kur par vēlēšanu dod naudu. vai vismaz esot tādas vietas, kur nobalsojušajiem dod ēst.
iemest urnā tukšu aploksīti un ietusēt uz nebēdu!
bet tikai pie tādas partijas, kas reāli labi baro, bez konservantiem un kur dod nēģus. par nēģiem es pat būtu ar mieru balsot pa īstam. |
|
|
| vaļasprieki |
[27. Aug 2006|09:45] |
vaļaspriekus var iedalīt.
1. šo vaļasprieku piekopēji uzskata, ka viņu novirzes ir visas valsts rūpe, tādēļ tie ir jāapmaksā (zinātne, dažādas humanitāras lietas utt)
2. šo vaļasprieku piekopeji naudu nepieprasa, bet nosoda visus, kas ar to nenodarbojas (mājas kārtotāji)
3. šo vaļasprieku piekopēji neuzspiež, neprasa naudu, arī īpaši nelepojas (pastmarku kolekcionāri)
4. šo vaļasprieku piekopēji kaunas par savu vaļasprieku un nevienam nesaka (nesaka, tādēļ nezinu piemērus; varētu būt nagu apgrauzēji) |
|
|