| jog |
[18. Okt 2007|07:59] |
jogas nodarbībā mums pastāstīja, ka ir pat tādi jogi, kas paši sev izņem taisno zarnu, iztīra un ieliek atpakaļ.
(taisnā zarna ir pati pēdējā zarna pirms ārpuses.)
te neviens, protams, netaisās sev ķeksēt ārā zarnas. bet šī ziņa kaut kā maļas atmiņā.
protams, var jau visu ko darīt. tam zarnas ķeksētājam pēc tam droši vien baigi labi plūst enerģija un viņš baigo apskaidrību dabū. vai kaut kādi īpaši kruti gļuki rādās. sēž stūrī ar savu labo enerģijas plūšanu, bola acis un tusnī, un labums no tā nav ne viņa tuviniekiem, ne sabiedrībai. beigās nomirst ar visu tīro zarnu, neko nākamībai neatstājis.
tiesa, ja tic viņa reliģijai, tad nākamajā dzīvē par to viņam būs kādi labumi. tad ir vērts censties.
kristiešiem arī ir vērts censties tapt labākiem - tomēr pēc nāves var visādi iziet.
bet nereliģioziem cilvēkiem un tādiem, kas netic dzīvei pēc nāves, iekšējai personiskai pašizaugsmei nav jēgas. nomirst gudrs un sapūst. tad tā pašizaugsme tik tāds onānisms ir. |
|
|
| Comments: |
galvenais, mļa, nav mērķis (nosprāgt) bet process (novilkt līdz nosprāgšanai).
Aiz kam ir noderīgi padarīt procesu interesantu un patīkamu. A tuvinieki/sabiedrība lai sit zarnas pret zemi un parūpējas paši par sevi.
fīča vienīgi tāda, ka zarnas izķeksēšana diez vai ir patīkama.
adfancētam jogam varbūt ir cits viedoklis. Viņam varbūt tīrība svarīgāka...a kā jamais to tīra, ar ziepēm mazgā, vai Gangas ūdenī skalo?
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) buks |
|---|
| Date: | 18. Oktobris 2007 - 12:10 |
|---|
| | | (Link) |
|
Pašizaugsme kā onānisms? Tb ļoooti patīkama nodarbe. Aiz ko ne? Nemaz nav tas sliktākais dzīves pamatojums. :) | |
