| bibliotekāru rokraksts, literatūra |
19. Feb 2007|17:44 |
es labi atceros mūsu skolas bibliotekāres rokrakstu.
burti apaļi, mazliet tādi kā noapaļoti taisnstūraini; stāvi vai mazliet atgāzušies.
gadu gaitā esmu pamanījusi, ka visās bibliotēkās, kur esmu bijusi, kartītes ir aizpildītas apmēram tādā pat rokrakstā, ko pie sevis esmu nosaukusi par tipisko bibliotekāru rokrakstu.
tā kā ticu, ka cilvēka rokraksts ir viena no rakstura izpausmēm, tad esmu arī domājusi, kas kopīgs ir bibliotekārēm. profesiju viņas droši vien izvēlējās tādēļ, ka ļoti interesējās par literatūru. vienlaicīgi viņām droši vien ir visādas kārtošanas un sistematizēšanas spējas.
un vēl viņas laikam apmierinās ar grāmatu lasīšanu un cita veida patērēšanu un pašas savus romānus nesacer.
arī grāmatvedēm ir kārtošanas un sistematizēšanas spējas, bet viņas parasti raksta slīpā, sievišķīgā, emocionālā rokrakstā. ar izņēmumiem.
stāvs vai atpakaļ atgāzies rokraksts parasti liecina par diezgan apdomīgu un ne pārāk emocionālu cilvēku.
tad kā tas iet kopā ar kāri pēc grāmatām.
ir tādi cilvēki, kam nav nekāda interese par daiļliteratūras lasīšanu. un tomēr liela daļa no viņiem ir pavisam gudri, visādā ziņā un visādās jomās gudri. gluži kā kad būtu izlasījuši visas tās grāmatas, ko esmu lasījusi, pārlasījusi, pārdomājusi utt.
varbūt bibliotekāres lasa grāmatas, lai kompensētu trūkstošās emocijas.
un citi cilvēki varbūt tās pašas emocijas prot gūt no dzīves, tādēļ viņiem grāmatas nevajag.
kāpēc vispār cilvēki lasa daiļliteratūru.
pieslēdzas svešām emocijām gluži kā invalīds mākslīgajai nierei. |
|