Pilnīgi piekrītu, ka humors neiedzimst. Atceros, kad mans desmit gadus jaunākais brālis centās jokot, jo visi ģimenē jokoja un viņam ļ. gribējās iekļauties. Un sākumā tie joki bija galīgi garām, bet pamazām viņš ielauzījās un kļuva visai prasmīgs. Ļoti aizraujošs process, patiesībā.

(Reply to this) (Thread)

jā, es arī vēroju, ka mazi bērni ļoti cenšas saprast, par ko citi smejas, un cenšas arī taisīt jokus, un viņiem jokošana liekas ļoti svarīga :)

(Reply to this) (Parent)

jā, ļoti aizraujoši vērot kā kāds mācās jokot! Maksim šobrīd sāds posms.

(Reply to this) (Parent)