Ar Norvēģiju ir diezgan interesanti, ja tā paviršāk paskatās, tad tur viss ir pat ļoti labā kārtībā, ja, savukārt, grib atrast kaut kur reālus analfabētisma rādītājus, , tad nemaz tik vienkārši tas nav.

(Reply to this) (Thread)

ja pieņem, ka valsts ir ļoti mainījusies pēdējā pusgadsimtā, tad simtgadnieki analfabēti neietekmē to, ka bērni tiek mācīti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir nedaudz savādāk, vienkārši pēdējā laikā progresīvajās valstīs ir pieņemts nodalīt analfabētismu no funkcionālā analfabētisma, proti, nemācēšanu lasīt no nesaprašanas, kas ir izlasīts. Kā reizi norvēģu vidusskolnieku starpā šis "funkcionālo analfabētu" rādītājs bija viens no augstākajiem Eiropā, ja atmiņa neviļ, tad tuvojās 20% līmenim, kas bija až divreiz lielāks par to, kas tika diagnosticēts pārējā attīstītajā Ziemeļeiropā.

Tiesa, ātrumā ticamas mūsdienu atsauces neatradu, jo šī ir neglīta tēma, nav viegli meklējama mūsdienu tolerantajā pasaulē, jo skaitīt funkcionālos analfabētus ir teju vai neglītāk, nekā nēģerus skaitīt, piemēram:))

Both PISA (Program for International Student Assessment) and PIRLS (Progress in International Reading Literacy Study) show that many young people in Norway have poor reading skills; one-fifth of fifteen year olds are functionally illiterate and young people are reading fewer books (Rogneflåten, 2004).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies par apgaismojumu, šis bija kas pilnīgi man jauns.
es atradu tādu statistiku, sk tabulu še uz leju http://en.wikipedia.org/wiki/Functional_illiteracy
tā gan laikam ir neticama, jo tur Itālijai iešķiebti 47%?
un daudzkur ir dati par konkrētu valsti, bet tie izskatās izsūkti no pirksta paššaustīšanās nolūkā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Konkrēto tabulu tiešām nemācēšu komentēt, pati funkcionālā analfabētisma ideja ir tikai pārdesmit gadus sena, maz ticams, ka ir izstrādāta kāda vienota starpvalstu metodika un tiek veikti kādi korekti pētījumi. Tā pamata fiška ir tāda, ka situācija paliek arvien sliktāka kopš brīža, kad mūsdienu progresīvajā sabiedrībā kaut kā tā ir sanācis, ka vienas no lielākajām bērnu pamattiesībām ir tiesības nemācīties.

Tēma tiešām ir ļoti interesanta, tā nav tikai Norvēģijas problēma, aina +/- visur ir līdzīga, atkarībā no pielietotās metodikas ik pa brīdim uzpeld ziņa, ka vienā vai otrā valstī funkcionālo analfabētu apjoms ir 20-50%, visu progresīvo valstu izglītības sistēmu darboņi ir lietas kursā par šo visnotaļ sērīgo situāciju, taču neko nevar iesākt, jo mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā izglītības sistēmu pārvalda vecāki, kas nu jau paši ir šīs progresīvās izglītības sistēmas augļi:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piezīme - ziņas uzpeld, ka funkcionālo analfabētu apjoms ir 20-50% tieši vidusskolnieku starpā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

diezgan neparasti iedomāties, ka 10 - 20% man apkārt esošo cilvēku ir funkcionāli analfabēti. nē, droši vien vairums ļaužu ir kaut kur pa vidu un novilkt robežu ir ļoti grūti. pazīstu cilvēkus, kas nelasa grāmatas un slikti saprot, bet toties viņiem ir citas labas īpašības :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Globālā statistika praktiski vienmēr atšķiras no "man apkārt esošajiem cilvēkiem". Cilvēki ļoti, ļoti sagrupējas pa sev līdzīgajiem.

Praktiski jebkurai mērāmajai lietai, izņemot dzimumu un tās pavisam dažas lietas kas ir tiešām godīgi 'random', ir tā, ka ja vidējais ir 50% tad puse tautas saka "muļķības, man gandrīz visiem pazīstamajiem ir A" un otra puse tautas saka "muļķības, man gandrīz visiem pazīstamajiem ir B".

(Reply to this) (Parent)

par Itāliju pārsteigums, es tieši nesen lasīju cik pie viņiem viss kruta, jo viņi nav izmetuši latīņu valodu no skolu pamatprogrammām un tāpēc ir labākas sekmes gan humanitāros, gan eksaktos priekšmetos, jo latīņu valoda dodot logiskai spriešanai nepieciešamo korpusu. Ej nu sazini, katrā ziņā tīģermammas smejas vēderu turēdamas par to, ka laimīga bērnība nozīmē bumbulēšanu bez mājasdarbiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nezinu, vai viņām nāk smiekli tādā aspektā, ka par bērna nomocīsanu var bērnu atņamt. vai vismaz tādā aspektā, ka advancētākiem bērniem nav ko parastajā skolā darīt un jāmeklē privātas iespējas.

piekrītu unpy, ka vēl viss nav skaidrs, jo vienotas metodes vēl nav. pagaidām visi var izdomāt ciparus pa savam, piemēram
http://legendarykotetu.blogspot.com/2013/03/nearly-80-percent-of-nyc-high-school.html
Nearly 80 percent of NYC high school graduates functionally illiterate

(Reply to this) (Parent)

par tiem rezultātiem - Polijā izglītības sistēmu reformē virzienā, kur radošu intelektuālu darbību (piem. domrakstu) arvien vairāk aizvieto testu pildīšanas prasme. Līdz ar to arvien lielāku cilvēku skaitu izdodas izgrūst cauri izglītības mašīnai, bet družka, kas māca studentus 13 gadus stāsta, ka pēc jaunā parauga izlaidumeksāmenus kārtojušie ir mazāk apķērīgi.

(Reply to this) (Thread)

par to jau gadus 10 sūdzas mūsu augstskolu vecākie pasniedzēji. ka pēdējā laikā no vidusskolām nāk jaunieši, kuriem problēmas rakstiski izteikt domu. te jau ne tikai domraksti vainīgi. visur kādreiz bija kontroldarbi, kur rakstiski jāatbild uz jautājumu. bet tagad ķeksīši.

(Reply to this) (Parent)