| hsc grām1 - kas ir hsp un hsc, ievads |
[30. Maijs 2012|09:11] |
turpinu iegremot grāmatu "the highly sensitive child", kas lasāma šeit http://www.scribd.com/doc/60743155/The-Highly-Sensitive-Child
nu tātad HSP (highly sensitive person) nav tas pats, kas kautrīgs, intraverts un neirotisks, noraizējies, depresīvs. minētās pazīmes tikpat labi var piemist neHSP. un gana daudzi HSP ir sabiedriski, dzīvespriecīgi un atklāti. 30% HSP ir ekstraverti.
iedomājamies apelsīnu iepakošanas fabriku. augļi plūst pa trim lentēm un tiek sašķiroti mazos, vidējos un lielos. ja parastajās smadzenēs informācija ienāk pa trim lentēm, tad HSP smadzenēs tā pati informācija tiek šķirota jau pa 15 lentēm un tiek detektēts daudz vairāk atšķirību. viņi ievēro vairāk no apkārt notiekošā. un domā vairāk par to. un pēc tam vēl domā "kas būtu, ja būtu". un ja kādubrīd apelsīni un informācija ienāk par daudz, viss nokaras. tāpēc HSP īpaši netiecas pēc trokšņainiem tusiņiem.
tā kā viņi uztver vairāk un procesē pilnīgāk, emocionālos gadījumos viņi jūt vairāk. intensīvāk mīl, priecājas, baidās, dusmojas, bēdājas. viņi ir empātiskāki. viņiem ir bagātāka iekšējā pasaule. viņi agri meklē dzīves jēgu. viena no lietām, kas viņiem vislabāk patīk, ir būt vērīgiem, pilnīgi vērīgiem. šai ziņā viņi ir supercilvēki - spējā izjust prieku, laimi, ciešanas, zaudējumu un nāvi.
sliktas pieredzes gadījumā viņi vairāk kā citi kļūs kautrīgi, bailīgi, nomākti. bet ar nelielu laipnu palīdzību viņi kļūs ļoti radoši, sadarbīgi un laipni. nu tātad viņi nav slimi.
lielākoties cilvēki, un it īpaši vecāki, ievēro tikai HSP trūkumus. vieglo satraucamību. ka viņi izvēlas spēlēties vieni. vērot no attāluma. ēst tikai pazīstamus ēdienus. stundām, dienām vai mēnešiem izvairīties runāt ar svešiniekiem klasē. izvairīties no "tipiskām bērnu izklaidēm" - nometnēm, ballītēm utt. daži ar lielu troksni izvairās no neciešamajām lietām, citi uzvedas nemanāmi, lai viņus tiešām nepamanītu. daži augām dienām lasa. daži cenšas būt perfekti.
tā kā ārstiem ir zāles, viņi nereti cenšas nozāļot HSC. sajauc ar UDS un autismu, kam arī ir liela satraucamība, bet nav HSC kompleksā saprātīguma.
pilnīgi noteikti ir skaidrs tas, ka no audzināšanas ir ļoti atkarīgs, kas no viņiem iznāks. citiem bērniem daudz nosaka ģenētika, bet hsc - audzināšana ir galvenais.
nu kaut vai mērkaķiem. tika pētīti jūtīgie mērkaķi. tie, kam bija ekstrēmi mierīgas mātes, vēlāk kļuva par veiksmīgiem pieaugušajiem un pat līderiem. atšķirībā no tiem, kam bija nervozas mammas. tālāk dažādi mērkaķbērni tika atņemti no mātes. vēlāk pieaugušajā dzīvē parastajiem mērkaķiem tas nebija daudz kaitējis, bet jūtīgie bija traumēti.
cilvēku hsc parasti nezaudē māti. bet viņi jau mazā zīdainībā pārdzīvo par to, ka māte domās ir prom, streso vai depresējas un tamlīdzīgi. pie viņu paaugstinātās vērības pieder arī tas, ka viņi paaugstināti ietekmējas no tā, cik atbalstošs, rūpīgs un iejūtīgs ir aprūpētājs. nepietiek ar aprūpētāja rumpja klātbūtni.
nu tātad autore cilvēkus iedala divās šķirnēs - "ej un dabū" un "iepauzē un pārbaudi" (viņa apzināti runā par šķirnēm, salīdzinot dažādu suņu raksturus un tā skaidrojot, ka no bulterjera neizaudzināsi kolliju). pēdējie izvairās no riskiem un apsver vairākus parametrus pirms lēmuma pieņemšanas. un tas nāk komplektā ar raksturiņu, kas ir uz normāluma robežas.
tiktāl par to, kas ir HSC. kaut kad taču vajadzētu sākties par to, ko ar to darīt. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}