diezgan jocīgi priekšstati.

ar vīru esam 95% vegāni (tie 5% nevegānās lietas ir tas ko aiz izklaidības un izlaidības apēdam ciemos, nu tur kaukas kam ir kāds piena produkts klāt), bet sava krutā dzīvesveida uzturēšanai nelietojam n-tās eksotiskās ēdienu sastāvdaļas no puspasaules. neredzu pēc tā nekādu vajadzību.
mums mājās ir atsevišķa saldētava, kura vasaras un rudens laikā tiek piebāzta ar vietējām ogām, augļiem un dārzeņiem un no tā pa lielam arī pārtiekam, pievienojot graudaugus - pārsvarā rīsus, kurus lieto visu, bet kuri ja tā loģiski padomā arī ir eksotiska sastāvdaļa no diezgan liela tāluma vesti.

ja grib ēst tikai raw arī tas ir iespējams no vietējiem labumiem, pat neizmantojot saldētavu ko daudzi svaigēdāji nemaz neatzīst. ir tāda lieta kā monosvaigēšana, kad vienā maltītē ēd tikai vienu produktu ne ar ko nejaucot. piemēram, brokastīs burkānus, pusdienās kāpostu un vakariņās dzērvenes. zinu, ka Latvijā ir pulciņš visnotaļ sekmīgu šāda dzīvesveida piekopēju, var pameklēties draugos domubiedru grupās, kuri tā arī pārtiek - tik no vietējiem labumiem, turklāt tos nesaldējot. ja tā padomā svaigu saglabāt vai daudzko vairāk nekā ierastos ābolus, burkānus un kāpostus.
dzērvenes un brūklenes glabājas aizvalcētā stikla burkā, rabarberi glabājas sagriezti un aplieti ar parastu ūdeni no krāna, kolrābji, kāļi, rāceņi, rutki glabājas. ir linsēklas, linsēklu eļļa,
ai man jau apnika ij domāt, ij rakstīt, bet katrā ziņā Tavs izteikums ir diezgan stereotipisks :)

(Reply to this) (Parent)