| par vēlmēm |
[6. Mar 2013|10:10] |
es te pa ielu ejot domāju par vēlmēm, kas piepildās un nepiepildās. par ļaudīm, kas visu ko sev piedomā un tamlīdzīgi.
man šitādi nepiepildās.
tā nu es gāju un domāju. ja cilvēkam kādreiz ir bijusi depresija, tad būtu aplamīgi cerēt, ka šim cilvim viss piepildīsies tāpat kā tiem citiem. ja viņš vairākus mēnešus vai gadus vai gadu desmitus ikdienā ir gribējis, piemēram, nomirt, un nav nomiris, resp viņa rumpis nav nomiris, tad viņa iekšas izdzīvošanas nolūkā darbojas otrādi. viņas nepiepilda vēlmes.
(kur mana kafija joptvaimaķ) |
|
|
| jopcīt |
[6. Mar 2013|10:22] |
vārdam "joptvaimaķ" ejot cauri manai galvai ir skanējums apmēram tāds:
tā viš i un tur neko nevar dārt.
"johaidī" skan daudz agresīvāk un uz āru. negribas tādu lietot.
būs tas ".." jāaizvieto ar "johanštraus". manā bērnībā daži tā sacīja. |
|
|
| šķiņķis |
[6. Mar 2013|15:19] |
šodien aizforķīju fruktus uz sāģiku, sēžu mājās un nodarbojos ar muguru, pakaļkāju un kājpakaļu. es te tagad pieseivēšu linkus. ( tālāk ) |
|
|