| gråspurve |
[11. Feb 2014|13:51] |
lasot vispārīgo cepienu par dāņiem atcerējos, ka pirms 8 gadiem kādā Kopenhāgenas viesnīcā ieraudzīju zoodārza informācijas lapu ar priecīgu uzrakstu:
Vi har også gråspurve!
ar manām zviedru valodas zināšanām pietika, lai saprastu, ka viņi raksta: mums ir arī gråspurve!
(å droši vien izrunā kā ō.)
bet kas gan ir gråspurve? kas tā par tik kārdinošu eksotisku sugu? man likās, ka varbūt kāda varde. jo informācijas lapā bija arī šāda bildīte http://dynassets1.gavekortet.dk/1/products/overview/100273.png
prasīju viesnīcas recepcijā, viņi samulsa un varēja iztulkot tikai to, ko es jau biju iztulkojusi. ka viņiem kaut kas ir.
tā nu es 8 tālākos gadus dzīvoju domādama par to, kas gan ir gråspurve.
šodien atcerējos, ka to taču var noskaidrot. tepat neatejot no galda noskaidroju.
tas ir mājas zvirbulis.
====
ar to varam paziņot šo 8 gadus ilgušo dzīves posmu par noslēgtu. |
|
|
| jopcīt |
[6. Mar 2013|10:22] |
vārdam "joptvaimaķ" ejot cauri manai galvai ir skanējums apmēram tāds:
tā viš i un tur neko nevar dārt.
"johaidī" skan daudz agresīvāk un uz āru. negribas tādu lietot.
būs tas ".." jāaizvieto ar "johanštraus". manā bērnībā daži tā sacīja. |
|
|
| par vēlmēm |
[6. Mar 2013|10:10] |
es te pa ielu ejot domāju par vēlmēm, kas piepildās un nepiepildās. par ļaudīm, kas visu ko sev piedomā un tamlīdzīgi.
man šitādi nepiepildās.
tā nu es gāju un domāju. ja cilvēkam kādreiz ir bijusi depresija, tad būtu aplamīgi cerēt, ka šim cilvim viss piepildīsies tāpat kā tiem citiem. ja viņš vairākus mēnešus vai gadus vai gadu desmitus ikdienā ir gribējis, piemēram, nomirt, un nav nomiris, resp viņa rumpis nav nomiris, tad viņa iekšas izdzīvošanas nolūkā darbojas otrādi. viņas nepiepilda vēlmes.
(kur mana kafija joptvaimaķ) |
|
|
| jopcīt |
[1. Mar 2013|08:31] |
vārds "joptvaimaķ" izgaršojas uz mēles tā plakani un mīksti. pavisam citādāk nekā kaut kāds kurva vai kurrata. jopcīt razīt vairs nav tik pankūkains un tas neuzgulstas uz manām garšas skārpiņām. nez kas tajā vārdā tāds ir, kas latviskai mēlei tik viegli līp klāt? tas masē akupunktūras punktus uz mēles? jeb veicina ci cirkulēšanu no priekšējā meridiāna uz aizmugurējo? |
|
|
| muz, dom |
[20. Feb 2009|15:27] |
es te velku visādus muzonus un priecīgi klausos (un tā jau daudzus gadus).
un vispār labprāt velku folderus ar nosaukumu "jazz".
te nesen sāku domāt, kāpēc latviskajā izpildījumā vārds "džezs" man asociējas ar kaut ko garlaicīgu un samocītu. tā kā nesekmīgu onānismu. improvizācijas ap neko, toties noslīpējot līdz septiņdesmitdaļtaktij.
kamēr ārzemnieciskā kārtojumā liela daļa džeza mūzikas ir vienkārši forša mūzika.
un tad man nāca prātā, ka lv radio bij tāds mūžīgais "raidījums džeza mūzikas mīļotājiem", kur parasti spēlēja tieši tādu smalko džezu, kas manām biezajām ausīm laikam bija par izsmalcinātu. tā kā lv radio ilgu laiku bija monopols uz tautas muzikālās gaumes veidošanu, tad tas arī ir noenkurojis asociāciju tautas masās. ka mūzika ar nosaukumu "džezs" nedrīkst būt melodiska un priecīga.
ir jau arī džeza mūzika pie mums, ir koncerti un vietas, bet kaut kādi kompleksi iežņaudz to visu, un esošie foršumi liekas kā nepieklājīgi likuma izņēmumi. izbāžot galvu no lv ir kaut kā vieglāk mūziku uztvert.
starro, paldies par Rosemary Clooney, klausos ar lielu prieku. |
|
|
| biezpiens |
[16. Feb 2009|11:23] |
un vēl šai sakarā atcerējos kādu radioraidījumu. (tas mūsu ģimenē ir diezgan folklorizējies.) tur bija par raini. kāda pavecāka kundze stāstīja, ka kādreiz bērnībā ciemojusies pie raiņa un aspazijas. dzejnieki mājās dzīvojuši un ģērbušies ļoti vienkārši. Reiz mazā meitene kopā ar dzejniekiem ēdus brokastis.
viņa stāstīja:
visvairāk man atmiņā iespiedies biezpiens. |
|
|
| ciba |
[12. Feb 2009|20:47] |
bija viens tāds jūzeris, es viņu atdraugoju jau pirms gadiem 2, bet kaut kā neiziet no atmiņas. rakstīja par visu ko, bet pamazām interesanto notikumu viņam kļuva pamaz, bet toties viņš regulāri aprakstīja kā paēdis, kā kurinājis krāsni un kārtojis istabu. un nekādi nevaru restaurēt atmiņā precīzi, ko viņš rakstīja, kad bija paēdis žāvētas reņģes. atrast arī nevarēšu, jo šis puisis raksta gari un bieži. saguglēt arī nevar.
saēdos reņģes, nu baigi labi paēdu, kaut kas labs vēderam.
vai kaut kā tā. bet kaut kas īpašs tur bija.
ar patiesu cieņu pret mirkli un kumosu vai kas nu trāpās. aprakstot svarīgo pāri nesvarīgajam.
upd.
piedraugoju atpakaļ.
upd. 2
bet viņš izsvītrojās |
|
|
