| ciba |
12. Feb 2009|20:47 |
bija viens tāds jūzeris, es viņu atdraugoju jau pirms gadiem 2, bet kaut kā neiziet no atmiņas. rakstīja par visu ko, bet pamazām interesanto notikumu viņam kļuva pamaz, bet toties viņš regulāri aprakstīja kā paēdis, kā kurinājis krāsni un kārtojis istabu. un nekādi nevaru restaurēt atmiņā precīzi, ko viņš rakstīja, kad bija paēdis žāvētas reņģes. atrast arī nevarēšu, jo šis puisis raksta gari un bieži. saguglēt arī nevar.
saēdos reņģes, nu baigi labi paēdu, kaut kas labs vēderam.
vai kaut kā tā. bet kaut kas īpašs tur bija.
ar patiesu cieņu pret mirkli un kumosu vai kas nu trāpās. aprakstot svarīgo pāri nesvarīgajam.
upd.
piedraugoju atpakaļ.
upd. 2
bet viņš izsvītrojās |
|