Kemune

[info]kemune
7.11.12 22:18
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
izvēles, izvēles:

dzīvot ar sirdi, ar draugiem, kas sapratīs, vietā, kur ceļi un apvedceļi ir zināmi, pļavas smarža pazīstama, BET gruzīties par darbu un nevarēt sev īsti atrast vietu
VAI
strādāt ar prātu, atdevi, tikt novērtētam un atalgotam, TAČU vietā, kur viss ir svešs, un tuvākais draugs ir sajūtams vien klaviatūras reljefā
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]barbala
    8.11.12 10:20
    nu lūk, lūk. tieši par to. atskaitēs priekš sevis es mēdzu to saukt par gļēvumu un morālu mīkstumu, ka rūp man ziedonis un skan sīmanis un šodien sākas biļešu tirdzniecība uz jrt izrādēm un telefonā ir kāds ducis cilvēku, kurus allaž ir jauki turēt rokasstiepiena attālumā, neskatoties uz to, ka ir taču mums skaipi un feisbuki un parādi savas vakariņas. taču vietai ir zināma nozīme un tuvam saturam, lietām, kuras nevari iztulkot vai dabūt citur. un var ikdienas dzīvei gana veiksmīgi iekortelēties arī jebkur citur un mēģināt uztankoties tajās reizēs, kad esi latvijā. dzimtenes diēta.

    bet ja tas, ko dari ir zinātne, vai tad nav iespējams burvīgais combo, ka dzīvo šeit, bet strādā tur?

    • [info]kemune
      8.11.12 10:28
      Bargas tev tās atskaites. Es jau arī tā ar lineālu reizēm sev novelku pa pirkstiem un nodedzinu kādu tiltu, bet, ja tā no putna lidojuma skatās, klintsstiprie varbūt ir cienījami, bet vai mīlami? Nodzīvot dzīvi ar ārkārtīgu gara disciplīnu un nekļūdīties, tur ir arī kaut kas biedējošs.

      Zinātnei un faktiski jebkam, kas nav gluži grāmatas tulkošana vientuļos vakaros, vajag komandu. Tuvākās komandas ir kaut kur te Eiropā, tur varbūt sanāk dzimtenes diēta nedēļas nogalēs.

      • [info]barbala
        23.11.12 20:28
        ak nu jā. es automātiski pieņēmu, ka runa ir par sociālajām/humanitārajām zinātnēm, kuras kā runā/rāda, ir maķenīt iekšķīgākas un dažos posmos pētāmas kaut vai solo, grupa var funkcionēt kauč vai virtuāli.


        nē, nē. dzīvi nevajag mēģināt dzīvot ar gara disciplīnu sev atsakot pašu dzīvošanu. man vienkārši patīk sev uzdot mazos, īsos jautājumus – tie ne vienmēr ir cieti un nežēlīgi, jo atbildes uz tiem mēdz būt neracionālas, skaistas un dzīves garšas apliecinošas. ieskaitot atbildi par vienu no sarežģītākajām mīlestībām: dzimtenes mīlestību. ar visu tās novembri un citām blaknēm, kuras pieņemt prasa briedumu vai/un spēku. vai – mazās, īsās atbildes.

Powered by Sviesta Ciba