man tik konceptuāli nav īsti, ko argumentēt, vai piekrist, vai nepiekrist. vidējais līmenis pēc pandēmijas visur ir dirsā. tas, ka nav collective bargaining, bet šķendēšanās un ideju, lai arī basic, nolikšana, soriki, barbal, ir LV problēma. ne pirmā, ne pēdējā valsts, kur woe is me ir aktuāla, bet man šeit nav baigās vēlmes uzsākt lietas, ja jau saknē tās kāds nodirsīs. tāpēc gribu vairāk optimisma, un atvērt acis arī uz to, ka šeit dzīvot ar sīci, jaunam profesionālim/vidēji jaunam/ pārim ar vidējiem ienākumiem, ir diezgan amazing.