Saistībā ar Olivera Saksa rakstu par atmiņām, sāku domāt par gadījumu, ko atceros ļoti spilgti, bet mamma saka, ka esmu stūlba un tas nav noticis. Bijām nesen no Ogres pārvākušies uz Rīgu, un mamma kaut kādā mistiskā kārtā bija mūs dabūjusi 50. videnē, toreiz vēl Rīgas Centra Humanitārajā ģimnāzijā. Gāja man tur ne visai, es no Ogres, stilīgie klasesbiedri ņirdza par manām second-hand (no Ogres kaimiņienes meitas, viņa tur pie dzelceļa dzīvoja, baigi garšīgi baltie dzidrie bija arī, komplektā ar tām šmotkām) drēbēm. Brālim bija vieglāk, viņš dikti agresīvs bija, varēja ar dūrēm sev respektu izcīnīt. Labi, bet stāsts ne par to. Skaidri atceros, ka vēstures skolotājs Liepiņš mūs veda uz bēniņiem skolas ar gaisen šaut mērķī. Skolas programma ķipa. Es visu atceros - gaiseni, mērķi, to smaržu un gaismu bēniņos, bet mamma saka, ka pilnīgs sviests, nekā tāda neesot bijis. Man šķiet, 3. vai 4. klase. Kam lai tic???