:D šādā "stūrītī" man kā reiz sanāca vienreiz būt ar tevi kopā, ļoti interesantas sajūtas- nebūt kopā ar bērniem, nerunāt par bērniem, par to, ka atsevišķām sievietēm stūrītī ir bērni- nezināt (un nedomāt par to- ir/vai nav), bet cilvēks pienāk un prasa kaut ko tipa "te visas māmiņas tusē?" :D Un pēc wtf, pirmais, ko gribas atbildēt: "jā, ej prom!", bet tik un tā sāc stostīties, taisnoties un skaidrot, ka tas nav gluži vienīgais, kas es esmu, un māmiņa es esmu tikai saviem bērniem un uz pārējo pasauli tas neattiecas (un neapdraud :D)