nu tak beidz. man to kalnu rūpīgi salocīt/sašķirot ir tāpat čakars. tad izvelk dēli, pieslēdz raudamo filmu pie TV un gludina un saloka un sašķiro visu pēc piederības un pa skapjiem. Un ta viss aiziet zem gludekļa- sākot ar figurālajiem un beidzot ar lielo metrāžu un siereļiem. Tie tak tāpat jāpāro. nu i visa maģija. nenu ka baigi kaifoju no procesa, bet to kotleti tad labāk pēc tam aizeju uz ēdnīcu apēst. :)) man gandarījumu lielāku sniedz gludināšana nekā ēst gatavošana - nu i viss. ēst taisīt man ne visai nu i no tā izvairos un kompleksojos savukārt par to, ka nešmorēju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tak dauzos jau drusku tomēr. bet jā. jā.

(Reply to this) (Parent)

Liels paldies par lielisko recepti, kā pievārēt kreklu kalnus! Nākamreiz tieši tā darīšu, uzlikšu fonā kaut kādu herņu un, cerams, ka rokas pašas pratīsies izdarīt.

Savukārt šmorēt man patīk un pat puslīdz sanāk. Piemēram, tad var spēlēties ar lieliem un asiem nažiem (galodiņa man ir bezmaz vai kulta priekšmeta statusā.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gludināšana ir ļoti relaksējošs process - nolaid gludināmo dēli tā, lai sēžot dīvānā ir ērti gludināt, ieslēdz kaut kādu CSI vai tamlīdzīgu "vieglo" skatāmgabalu, ielej sev glāzi vīna un - uz priekšu!

(Reply to this) (Parent)