nedaudz padošanās
Tiek dota tik liela brīvība saprast, ka tev no tās paliek bail.
Bezgalīgu un neskaitāmu intenču variāciju kombinācijas saēd jebkuru iepriekš pieņemto skaidrību. Sāpošā vēdera vājprātā tu pludini iekšā tumīgās velna čuras, lai tikai kaut kā atjēgtos. Tev šķiet, ka tādā veidā tu vari iespējot savu atjēgšanos, bet būtībā jau tas, ko tu dari, ir – aiz intencionālas vēlmes atjēgties, tu tieši nojūdzies vēl pamatīgāk.
"Mēs sarunājamies ar sevi un reizē darbojamies kā klausītāji." Viena persona neko neatbrīvo ne savā vēstījumā, ne intencē, ne stāstījumā; baigais čakars iemiesot visas tās teorētiskās lomas. Nost ar intencionāli teorētiskām lomām, ļaujiet man vienkārši NEKONVENCIONĀLI VĒSTĪT NEJĒGU. Mana jebkura iespējamā intencionalitāte jau ir iepriekš - izžūstošs ezers. Nu lūdzu, ļaujiet man izvēlēties neko nepanākt! Deportējiet mani uz vientuļu, neaktivētu sēkli nekurienes vidū, kur es būšu iestrīķēta hipotētiskās situācijās tikai ar sevi.