Comments: |
Jā, saudīti ir vēl nesenie klejotāji, t.p. beduīni - tur pavisam cits stils un psiholoģija. Ēģipte vispār vienmēr bijusi lieta iekš sevis. Taču pašu reģionā no turcijas līdz Negevai visi jau sen vietsēži un dzīvojuši apmēram vienādi, nelauzot galvu par koloniālajām robežām. Es tīši nepieminēju libāņus, jo tie vairumā ir piejūras ļaudis, tur atkal atšķirības. Man grūti gan izprast vikikodus, gan būt objektīvam (lai nu arābi, nav vēl tā sliktākā tauta, bet islamu neciešu ne acu galā, un acu galā man tas ir bieži), bet ja sanāks laika, es ņemšu un pārtulkošu angļu tekstus, tie ir daudzmaz normāli. Manas zināšanas ebreju senvēsturē nav lielas, bet manā līmenī nekādas glupības neredzu. Vienīgais - "Palestīnā sefardi apmetās Jeruzalemē, Gazā, Aškelonā, Akonā, Tibērijā un Cfatā," - es nezinu tādu Akonu. Tā nav Ako (Acre) uz ziemeļiem no Haifas?
Kodus vieglāk izprast, nekā būt objektīvam. :( Neizbēgami, kad mēģini šauri orientētiem apoloģētiem argumentēti pierādīt, kāpēc šiem nav taisnība, visai aši sevi pieķer, ka argumentus jau atlasi selektīvi un pārspīlēti, tb nonāc otrā grāvī. :( Šitā savulaik uztaisīju: - http://vesture.eu/index.php/Izraēļu_valsts- http://vesture.eu/index.php/Jūdu_valstsJūtu, ka kaut kas nav lāga, bet pie kā pakonsultēties nav (mani pudeles brāļi no Rīgas ebreju muzeja pie alus kausa var stundām par bundiešiem spriedelēt, bet par senvēsturi nekā nezina). Acīmredzot Ako. Tik nepalūkoju kartē, kā to latvisko (pamatā lasu krieviski, tāpēc Акона šķita visai pierasts un dzirdēts variants). Pārlabošu.
Es gan to sauktu par Izraēlas un Jūdejas valstīm (otrajai šāds variants arī ir zem virsraksta) :) Jebšu - Izraēlas ķēniņvalsts. ---benjaminu cilts, jūdu cilts--- - tie ir personvārdi, Benjamina un Jūdas ciltis. ---valdnieku Jerobeamu I,--- personu sarakstā viņš ir Jeroboams (man liekas, latviskajā bībelē saucās Jeroboāms, bet sazin kad es to aizvēsturē lasīju. Vispār tur visus personvārdus vajadzētu ar bībeli salīdzināt, daudzi šķiet aizdomīgi.)
"Izraēlas valsts" pārklātos ar mūsdienu valsts nosaukumu, tāpēc tur pinos meistarībā. "Ķeniņ-" tā trakoti senili izklausās (kā no Ulmaņa laikiem, kad uz Tērveti tika angažēta arheoloģiskā ekspedīcija meklēt ķēniņa Nameiša kroni priekš Kārļa). Bet personvārdus atstāju necaurskatītus, jo gaidu, ka nu kuru katru brīdi iznāks latviski jaunais Bībeles tulkojums, kur klāt komandā esot arī pāris akadēmiski filologi, kas ar personvārdu un vietvārdu latviskošanu ņemšoties.
Šobrīd pat vairāk sliecos abus tos šķirkļus nahrenizēt līdz laikam, kad ienāksies kaut cik sakarīga literatūra, uz kuru balstīties. | |