brengulis ak tu mans brengulis. brenguļa alēns tukšojās un mēs pielikāmies aizvien vairāk un vairāk. undīne drēfēja pa sažurkoto bāra krēslu, runāja par lietām tveramām un netveramām. vis kā paātrinātā filmā. sarunas ar vietējiem par vienalga ko un ap ko. tad nu bārmenis mums uzlika litru ar suslu par brīvu. nu un mēs dzērām vel. undīne vel uzgrieza savus neona pojus, kas izsauca milzumu ovāciju bāra apmeklētājiem, es viņus nevainoju :D nu un tā mēss pielējāmies. un garais ceļš mājup ak tu nežēlīgais. es vel pamanījos paķert divus alēnus mistiskā vietā. nu tā, lai katrai rokai ir ko nest. vienu paguvu izdzert, bet otru undīne ietrieca sniegā, un bij vienalga par ko. bija labi dzerts.
nākamā diena mokas un pohas. lāpījāmies ar ēdienu un īso pastaigu līdz neto un omai. tad vel palīdzēja platekrāna televizors ar debilām filmām. ak tu jelgava. kā vienmēr nežēlīga. drausmīga smēres diena.
tad nāca diena kad vajadzēja pamest pilsētu. pie omas sakravājām somas ar labumiem un devāmies ķert mašīnu. diena bija draņķīs. vēš plēsās cauri jakai, sasaldējot visu labo, kas bija mūsos. undīnes kašķis bija tik tracinošs, ka man gribējās viņu iesēdināt pirmajā autobusā un aizsūtīt prom kaut kur. bet nu nolēmām ka brauksim ar sabiedrisko un pie reizes apciemosim manus draugus. nu tad es nonācu savā vecajā sētā. tik daudz atmiņu. dzeršanas, scēnas, klaigas. vis bija piedirsts un labi ka aizsnidzis ar sniegu. vismaz mana siltumnīca stāvēja vietā. vasarā apstādīšu ar gandzi :) satiku kaimiņu, iedzērām tēju, nekas nebija mainījies. tas pac stāsts. likās ka dežavū. pat pieķēru vienu brīdi ka likās ka undīne tur nemaz nav, bet nu filozofu ielas mistērija, lai tur arī paliek. pīpējot pie kaimiņa mājas pamānīju senu draudzeni. manu pamesto kaķi, kuru man likās ka esmu atstājis kaut cik gādīgās rokās, lai gan māca šaubas. tad nu viņa tur skraidīja viena. skaista kā vienmēr. sirdi sažņaudzis izmetu domu, ka vajadzētu kaut ko pasākt. nu tad undīne iedrošināja savākt kaķi uz liepāju. nu tad nu izdarīju- tagad gozējas man blakām gultā 200 km no savām vecajām mājām. tik vien bija jāpārcieš kā pastaiga kastē, kas bija aizgūta no bengu ģimenes, kas ir laba bērnības drauga vecāki, rimī trauksmainā plūsma, vilciens, tranvais un tad nu viņa nonāca savās jaunajās mājās :) un mēs ar undīni ar. līdz ar kaķi ieskvotojām bankas pusi vides mājā.