nu, es, protams, pārcentos un paliku nedaudz par ilgu. :))
redz', ir tādi cilvēki, kas principiāli nav motivēti izbeigt attiecības. jā, viņi attālinās, norobežojas un tā joprojām, bet to nevar uzreiz pamanīt, jo īpaši, ja tiek uzturēta kopīgas nākotnes ilūzija. šie cilvēki ilgstošā laika periodā rada neciešamus apstākļus, tādā veidā piespiežot pamest viņus aiz nespējas vairs nošķirt melus no patiesības. un tad tu attopies ar pilnīgi nojātu nervu sistēmu, ar piesmieta cilvēka, nemaz jau nerunājot - sievietes, sajūtu un pataloģisku nespēju uzticēties pat autobusa konduktorei. bet Tu saproti - tāds tādu atrod ;))) viņš ir kā zāles manai dvēselei - viss vienā. bet tas maksā dārgi. :)