nezinu, es neilgojos dzīvot mūžīgi. es sapratu gan Tavu, gan honeybee domu. bet man kaut kā negribas radīt kaut ko ar ideju, ka lūk tas paliks pēc manis. drīzāk radīt, jo neradīt nevar, jo nevēlos paturēt sevī neizteiktu. tas ir kā prieks, kas nav prieks, ja tu neļauj sev priecāties no sirds un neslēpjoties, varbūt pat nedomājot, kas citiem no tā.

vai esmu jokaina?