Es jau dažus gadus nevaru pārvarēt roļiku bailes.
Es pateicoties tiem savā beigtajā mugurā (tb lauztajā mugurkaulā) iedzīvojos.
Un kopš tā laika man ir paniskas bailes – lai gan kādreiz ļoti patika, pat vēl vairāk kā ļoti.

Vispār jau tas ir vienkārši – galvenais ir pacietība, daudz pacietības.
Ar pirmo reizi nekas nesanāks, ar otro arī nē.
Bet tad sāks sanākt.
Patiesībā tādus padomus dot ir neiespējami – šī ir tā lieta, kur practice makes perfect.