pat īsti nezinu, kur lai Tev ko ieraksta vai pakomentē. zini, negribas neko nopietnu. var jau protams teikt: fui, fui, fui, kas par blēņām, bet negribas spriest pat tiem politiķiem, nu negribas. atceros, reiz biju maza un dumja, teicu mammītei: būšu valstvīrs, un tad mums būs, ko ēst. Nu, un kas no tā visa beigu beigās sanāca? pa mākoņiem vien ;)