Viņš visu laiku ir ar kaut ko neapmierināts. Viņš nemitīgi atceras par bērnību un to, cik jauki ir bijis, kad bija bērns un ka vairs nav vērts dzīvot, jo jau viss foršais ir izdzīvots bērnībā un viņš baidās no atbildības. Tā nu viņš pālī griež vaļā gāzes plīti un mēģina nolekt no balkona, draud ielekt parka dīķī, vai arī iedzert kaudzi kaudzēm 'tabletīšu. Skaidrā viņš nekad neuzdrīkstētos tā darīt,runāt, tā viņš saka. Bet kā galīgā pālī kaut kas ir sagājis sviestā vai nu ar draugiem vai vecākiem un pašam savu galvu, tad notikt var dajebkas.