3. diena, kad apraudos pa 3-4 reizēm domājot par darbu un to, cik ļoti netieku ar visu galā. Izskatās pēc izdegšanas, bet es nezinu, ko darīt ar šo informāciju, un vai ir iespējams iet uz slimības lapas, jo tas nešķiet "pareizi". Vienīgās 2 reizes, kad biju uz slimības lapas, bija tad, kad nodedzināju plaukstu (darbā), un tad, kad mani uzšķērda aizkuņģa dziedzera iekaisuma laikā (3 nedēļas notusēju slimnīcā un pēc tam vēl laiciņu mājās). Kā lai pamaina savu domāšanu un pierunā sevi pieņemt to kā normālu lietu? Visas kaites nevar būt fiziskas, karbonādīt ._. debīlā darbaholiķe. Un kā vispār to nokomunicēt ģimenes ārstam.. vai tas večuks vispār saprot tādu terminu kā izdegšana un vai nenorakstīs uz kaut kādu citu sūdu. Besī.
Nu labi, palasīju - izdegšana nu jau ir arodslimība, bet kā tikt līdz tam, ka tev to uzstāda..
Nu labi, palasīju vēl. https://likumi.lv/ta/id/147550-arodslimibu-izmeklesanas-un-uzskaites-kartiba
Tas man laikam people-pleaser ieslēdzās, jo negribas, ka HR'am jādīlo ar Veselības un Darba inspekcijām, un tāpat ir sajūta, ka es "zaudēšu" šajā cīņā, sačakarējot attiecības ar kolēģiem, jo par izdegšanu jau var tikai pasmieties, pajokoties, jo "visi taču dzīvo stresā :))) "
Visam bonusā post-travel depression, jo Skotijā bija patiešām jauki, un arī klimats daudz patīkamāks kā šī karstā huiņa. Jūtos kā cilvēks tikai no agra rīta un pēc 21iem vakarā. Bez ventilatora pa dienu vispār nespēju. Not looking forward to Rumānijas biz-trip 1d-3d (pirmais komandējums, it kā exciting), jo tur ir tik pat karsti, pat karstāk kā šeit, tikai tev ir jābūt kaut kādā pieklājīgā skatā, kamēr tu reāli kūsti kā svecīte.
Varbūt tomēr jāprovē un jāsūta savs CV uz foršo darba vietu, kur ir 4 darba dienu nedēļa. Man tik ļoti vajadzētu iknedēļas 3 brīvdienas, vnk gadus 3 par to sapņoju.
Šņuk.

Kāpēc gan nevilkt laiku garumā, un neierakstīt kaut ko 100 gadus aizmirstā Sviesta Cibā.
Kāpēc gan nelūkoties pa logu krēslā, uz tumšiem, sārtiem padebešiem un ziedošām kastaņām.
Kāpēc gan neklausīties vakara putnu čalās un taustiņu klaboņā.

Ārā spīd pusmēness D burta formā, un skolas darba dedlains ir pusnaktī.
You go, karbonaade!

Jebaķ, jebaķ, kādā veidā jau MĒNESIS pagājis? Agrāk likās, ka mājās būt ir ohmygod kāda garlaicība. Tagad? Tagad ir tik daudz ko darīt, ka nezinu, ar ko lai sāk. Nebūtu slikti būt par mājsaimnieci, bet reāli gribas strādāt.
Sakārtoju Spotify un Gmail, saglabāju visas savas paroles atsevišķā failā, citādi galvā baigā putra tajā ziņā. Atradu datoru meistaru Vladimiru, kurš tīrīs M datoru no putekļiem. Atliek vien sazvanīt. Vakar uztaisīju dikti gardu liellopa sautējumu ar selerijas sakni un citiem dārzeņiem. Sildošs. Esmu malacis.
Skatos, kā aiz loga lido putni, lapas un reizēm maisiņi. Saule, vējš, mākoņi, krāsiņas. Istabā vēsi, zem sedziņas silti. Uz galda rudenīgas puķes - baltas, dzeltenas, violetas, koši sarkanas un oranžas. Abi runčuki čuč - viens kamolītī un krāc, otrs līkumiņā ar kaķa brillēm uz acīm.
Vakardien pirmo reizi kopš operācijas biju pilnībā nomazgāties, nevis pa daļām kā līdz šim. Izmērcējos karstā vannā, gulēju pilnīgi relaksējusies ar putām līdz ausīm, klausījos The Minimalists podkāstu. No rētām kaut kāds šķībs vēders palicis, bet kaut kā baigi neuztrauc. Superīga pēc-vannas sajūta, ķermenis vēl kādu stundu bija karsts. Kāpēc es sev to liedzu tik bieži agrāk? Fuck you, ātrās dušiņas, reizi mēnesī man būs vanna.
Beidzot pa šiem 5-6 gadiem esmu sākusi izmantot to, ka dzīvoju centrā. Apmeklēju dažādus pasākumus, diskusijas, koncertus. Tuvākais izaicinājums, šķiet, būs piedalīties NaNoWriMo. Un tas liek man atcerēties, ka tur jāpiereģistrējas! Forši, ka "karbonaade" nav tik populārs lietotājvārds. Tik daudz novirzienu, par kuriem varētu rakstīt. Velk uz šausmu romānu, bet prasās pēc iedvesmas. Vajag apdomāties. Labi, ka vēl tam ir nedaudz laika :)
Piektdien biju runāt ar A.K. par manām iespējām uzņēmumā. Teica, ka līdz aizvakardienai pados ziņu. Nepadeva :D Neturu ļaunu prātu. Nebiju 100% pārdomājusi, ko teikšu. Ieciklējos uz domu, ka viņš man visu pastāstīs, nevis es viņam. Nezinu, kāpēc man tā šķita. Kļūda, kuru turpmāk ņemšu vērā.
Kā sauc to prikolu, ka gribas savu tekstu pārlasīt simts reizes, lai gan neuztrauc tas, vai ir kāda kļūda vai nav? Tas tāpat ir sava prieka pēc, lai ir ko pārlasīt pēc 10 gadiem un pasmieties.
Lipantyls un Kreons arvien BFF.

/It kā tas bija tikai pirms mēneša, bet pilnā narkoze un visi sāpju noņēmēji laikam tā sajāja man smadzenes, ka reāli loģiski pat nevaru izspriest, kurā dienā kas īsti notika. Pati sestdiena man iztrūkst kā tāda.. varbūt šis bija svētdien vai pirmdien no rīta (visticamākais)/
Varbūt (?) svētdien (nu vai arī sestdien pa dienu) mani veda uz sonogrāfiju. Visu izsonogrāfēja no A-Z + visādas citas analīzes, es nezinu. Katrā ziņā dakteris saka, ka viss strauji pasliktinās, un ka būs jāoperē vēl vienu reizi. Orgānos uzkrājies šķidrums or some shit, negribu skatīties izrakstus. Ak dievs, nu laaaabi, pačekošu, bet būs spoileri!!!

Ultrasonogrāfija. 31.07.2017.
St. pēc apendektomijas.
Zarnās daudz gāzu.
Kr. flangā platas ar šķidrumu pildītas tievo zarnu cilpas. Vēdera dobumā brīvs šķidrums, iegurnī līdz 3cm slānī; ap aknām, ap liesu līdz 0.8 cm. Lb. laterālā kanālā inhomogēna šķidruma kolekcija ~ 12 x 5.8 x 4.5 cm.

Kaut kādā brīdī palātā ienāca māsiņa Anna (šķiet). Saka, ka būs skaistuma procedūra, man jānovelkot biksītes, viņa man noskūs minci, lai var operēt. Neslikts serviss, es saku, cik tad jāmaksā. Tā dīvaini, protams. Esmu bijusi uz full bikini wax, bet tad es zinu, kas notiks un uz ko es parakstos. Šis bija no citas operas. "Pēc tam noģērbies kaila un palien zem segas, vedīsim tevi uz operāciju zāli." Mārčuks palīdzēja novilkt krūšturi, jo celties es laikam nevarēju. Tad jau arī urīnmaiss bija pievienots. A varbūt vēl nebija, kas to lai vairs atcerās :D

Īsumā: Pankreonekroze. Retroperitoneāla flegmona. Difūzs peritonīts. Ileuss. Sekundārs apendicīts.

aww yiss.

Bēdīgi ir tas, ka Ileuss īstenībā nebūtu slikts vārds puisim, ja vien tas nenozīmētu "zarnu aizsprostojums". Stulbi, ja tavs vārds reāli ir sūds.

Apmēram 15:30. Mati izmazgāti, priecīga gatavoju pusdienvakariņas. Pēc tām uzkrāsošos, uzvilkšu izejamo kārtu, un dosimies uz Summer Sound. Bezmaksas biļetes arī tik pat kā kabatā, pats festivāls 10 minūšu gājienā no mājām, kas nekaiš? Maltās gaļas mērcīte jau gatava, vēl tikai kartupeļi jāuzvāra. Parādās asas sāpes vēderā, bet kuram NORMĀLAM cilvēkam tad dzīvē nav sasāpējies vēders? Pff, pāries, neesmu jau ņuņņa.
Kartupeļus tā arī nenovaktēju. "Tu paskaties, vēl dažas minūtes, tad jānolej." Atlaidīšos gultiņā, tad jau sāpes pāries. Paiet stunda, bet nekas nepāriet, un, varbūt pat, paliek sliktāk :D ojē, fantastich. Paiet vēl viena, iedzeru ibumetīnu. Kā tad ibumetīns nepalīdzēs pret sāpēm? Vienmēr taču ir palīdzējis. Nekas nemainās. Paiet vēl kāds laiks. Ieripinu vienu nošpiņu. Tad ieripinu vēl kaut ko. Ko deva, to dzēru. Tad kolu, varbūt kuņģis sāks darboties. "Varbūt pavem." Nu varbūt arī jāpavemj, SLIKTĀK jau nepaliks. Ap dūšu nav slikti, pirksti rīkles dzīlēs arī baigi nepalīdz. Uzplaiksnī spilgtākās vemšanas atmiņu ainas no mīļajām Melnās Piektdienas tualetēm. Sadzēries, mazs rūķis Patrīcis vemj 5+ iztriektos aliņus, kamēr kaut kādas tantes atnes ožamo spirtu, jo viens tūlīt izslēgsies. Vai kaut kā tā. O, sveiki ķirsīši un mellenītes! O, aukstā zupiņa, sen neredzēta! Wtf, es jūs vispār nesakošļāju? Jānomazgā un var ēst pa jaunam, haha.
Zombija gaitā aizvelkos līdz gultai un tur arī palieku turpmākās pāris stundas. M saku, lai dodas uz festivālu, nenomiršu taču. Bet viņš tā nevarot. Un labi vien ir, ka nevarēja!
Gulēja viesistabā uz dīvāna, kamēr es visās iedomājamās un neiedomājamās pozās kūņojos pa gultu, cenšoties atrast pozu, kurā nesāp. Protams, ka nevajag saukt ātros, MAN TAČU PĀRIES. Galu galā ap 3-4 naktī pamodos/atmodos/izceļoju no sava miega nestāvokļa ārā ar asarām un skaļiem vaidiem. Ja es būtu varējusi, es staigātu pa sienām un grieztos deviņos līkumos, kamēr jūs man varētu eksorcistu saukt.
"Sveiki, nu mums vajadzētu ātros uz Vītolu ielu."
Tā, bļe, kas ir jāņem uz slimnīcu. Ko man vajag, ko cilvēki ņem uz slimnīcu? Cik es tur ilgi būšu? Bet uz mājām taču jābrauc. Paņem lādētāju ofic. Ko es vilkšu? Nu nezinu, vienalga, šitā nevar? Bāc, jāpačurā, kad tad es vēl pačurāšu. Nekad gan jau, haha.
"Vai jums sāp, ja dara tā? Un šādi? Un šādi te? Temperatūra pacēlusies, spiediens paaugstināts. Varēsiet noiet līdz mašīnai?"
Brauc man līdzi, rūķi, es negribu viena, bailīgi.
Ūū, cik interesanta mašīna, nekad neesmu bijusi ātrās palīdzības mašīnā.
Ieveda kā princesi slimnīcā, kaut kādi kadri jau iztrūkst. M bija jāpaliek citur, jāgaida. Man sapihņī katetrus, and let's get the sistēmu party started! Daudz neko neatceros. Jāparaksta kaut kādi papīri, pat vienu vārdu nevaru izburtot. Nu jā, whatever, sweet release of painkillers :D nezinu, ko man tur deva, kaut kādu opiju vai LSD, bet gāja vaļā uz urrā. Griesti gāzās virsū, visas skaņas bija tuvumā-tālumā. Sāpes it kā nejutu, varbūt gulēju. Atceros tikai dažādu ārstu/māsiņu sejas. Viss sajucis. Pirms 8:00 rītā jau mani veda uz operāciju zāli. Grīdas vēl mitras, viss tikko mazgāts. Vēss, svaigs gaiss. Saule spīd, personāls tālumā smejās un jokojās. Sveikas, operāciju zāles lielās, spožās lampas! Ā, skābekļa maska. Nu tad jau līdz vēlākam.

Jā, ir nakts melnums, mēness spožs un apaļš raugās man virsū caur putekļaino loga rūti. Abi mani raušuki čuč zem siltas sedziņas. Uz galda aiz nepārāk spožā datora ekrāna stāv Zvaigznītes dāvātās puķītes - tik pat koši violeti-rozā kā vārda dienā, lai gan ir pagājusi pusotra nedēļa. Māja pilnīgā nekārtībā, bet tas pat neuztrauc. Citu reizi gan berztu un šrubētu līdz spīd un laistās.
Šovakar 8h blandījos pa Rīgu papēžzābakos, bet varētu vēl tieši tik, ja tik līdzcilvēkiem būtu spēka :D
Sagaidīju jauko Vanadziņu lidostā, nebijām tikušās 2+ gadus. Tas satraukums, kad tu skaties, kad nu beidzot nāks, kad beidzot smaidā atplauks un tevi apskaus! Ak, šīs neviltotās emocijas, tik patīkamas. Sirds dauzījās, it kā gaidītu savu cepšuku, ne draudzeni. Superīgi katrā ziņā. Arī ar viņas pusi tik aši atradām kopīgu valodu, it kā sen jau būtu pazīstami. Izbaudījām lieliskos Brīvības ielas sastrēgumus un haotiskās ielas, bet ļoti veiksmīgi nokļuvām viņu īrētajā dzīvoklī. Ļoti patīkams un pārdomāts, pašai tādu gribētos :D tas tikko lika aizdomāties par to, kāpēc mūsu dzīvoklis ir tik nepārdomāts. Pat gāju patausīt sienu, jo liekas bezsakarīgs plānojums. Wow. Kāpēc man par to tagad jādomā.
Katrā ziņā viņi "noparkojās", gājām Xavi rādīt latviešu virtuves labumus. Lido, protams, kas gan cits. Kamēr šie krāmē ceptos kartupelīšus ar šampinjonu mērci, maizes zupas un aukstās zupas, man tiek tējiņa un vārīti kartupelīši. Tik aizraujoši klausīties viņu stāstos par pieredzēto Taivānā, Bali, Šveicē, visur. Tikmēr viņiem šoks par manu pārdzīvoto slimnīcā. Par to tad arī rakstīšu, finally!
Beeet vēl pēc Lido aizstaigājām uz Vecrīgu, Linda netīšām pamanīja savu draugu muusu restorānā. Tad nu iegāja apsveicināties uz 3min un palika uz pusotru stundu :D es ļoti labprāt arī būtu palikusi, jo man atnesa dievīgu tēju. Paspēju tikai pusi krūzītes izdzert no visas kanniņas, bet arī tētis šovakar ielidoja Rīgā, un gribēju viņu satikt. Kā pelnrušķīte pametu savu kristāla tējas kanniņu un steidzos sagaidīt 22. autobusu. Ar tēti aizgājām uz XL pelmeņiem, paēdām (īpaši es ar maizes šķēlīti un tējiņu), jauki papļāpājām. Tiešām šovakar šķiet, ka varētu līdz rīta gaiļiem diskutēt par visu iespējamo.
Nokļuvu mājās pirms vieniem naktī, ar nereālāko sajūsmu visu stāstīju savam Mārčukam, kuram nu jau pēc 3h ir jāceļās. Nevar saprast, vai tiešām cilvēki tā uzlādē, vai tas ir pilnmēness, un es esmu traka.
Iedvesmojoša diena. Idejas, padomi un dalīšanās pieredzē. Viss notiek pēc LIELĀ plāna. Viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek.
Konkrēti #BLESSED
3:42

Kopš kura laika ir tā, ka var skatīties tikai pēdējos 60 draugu ierakstus? Ja es DAUDZ esmu palaidusi garām, es arī vēlos visu to daudzumu izlasīt. Tā ir bijis vienmēr?
Šodien un rīt brīvs, bet abas dienas līs(t) un nešķiet, ka Veronika gribētu braukt uz pilsētu. Atmosfēra staff housā dīvaina. Pašai arī neoma nāk virsū. Biļetes cena atpakaļceļam uzkāpusi gandrīz līdz četriem simtiem, kas ir bēdīgi, lai neteiktu, ka tas ir galīgi graujoši. Vajag paspēt uz Brutal Assault, un paspēt sevi savest kārtībā. Labprātāk to ceļa naudu ieguldītu sevī un festivālā, nevis lai lidinātos pa mākoņiem par tik sasodīti lielu maksu.
Dzēru nedēļu vecu pienu un ēdu nezināmas izcelsmes zivju kotletes, bet vēders neko nesaka. Vispār neko.
Aizvakar Axels pamatīgi nokaitināja, pusdienās pasniedzot saldo ēdienu. Un tikai. Ja tu ēd brokastis 8 no rīta un tad intensīvi strādā līdz 14, es domāju, ka izsalkums ir diezgan ievērojams. Pēc tam pats aizkaitinājās, kad pajautāju, vai tie divi gaļas gabaliņi virtuvē (pārpalikumi no 100+ cilvēku pusdienām) domāti 5 cilvēkiem un vai mums būs arī īstas pusdienas. Aizskrēja uz virtuvi, lādējās kaut ko islandiski un dusmīgi sagrieza citu gaļas gabalu. Pēcāk aizmirsu virtuvē savu ūdens pudeli, nākamajā rītā tā bija aizlīmēta ar skoču. Nezinu, ko domāt. Varbūt es nesaprotu islandiešu humora izjūtu.
Gribu mājās pie sava rūķa, pagulēt mīlīgi un nekad nebraukt uz tādu neorganizētu pasākumu, ko sauc par darbu viesnīcā bez menedžera (par ko es nebiju informēta). Nezinu gan, kā būs, kad septembrī pašai visu vajadzēs menedžēt, bet vismaz tas notiks latviešu valodā un man būs, kam jautāt padomu. Paldies, paaugstinājum. Ceru, ka izdosies.

Vispār ir notikušas arī citas jaukas lietas, bet man kaut kā nesanāk par tām uzrakstīt.
Vaļi, peles, mākoņi, zirnekļi, dziesmas, purkšķi. Varbūt atcerēšos kā tos ziloņus no sapņa.

Atkal sākas šitie joki - jābrauc prom, bet soma kā negrib, tā negrib salikties. Jocīgi, ne.
No pus10 līdz apmēram tagad paņēmām napiņu. Vienā brīdī (1:23) uzmodos un likās, ka kaut kas čabinās - ne ta maisiņš gāžas, ne ta kas. Tad centos aizmigt, bet liekas, ka kādas mazas peciņas staigā pa maniem griķiem. Un pīkst! Cik es zinu, maisiņi nepīkst.
P: Rūķi..? Man liekas, ka mums ir pele. Un vēl man liekas, ka viņa rij manus griķus."
C: "Pff. Skaties uz to no gaišās puses - tu rīt brauc prom!"
Nepietiek jau, ka pa dienu no uztraukuma visas iekšas kūleņoja, nē. Tagad vēl nakts vidū man ir kaut kāds uztraukuma delīrijs un liekas, ka pa istabu tusē pele un apgāna visu, ko mīlu un kas man svēts.

EU! BET VARBŪT TIE IR TARAKĀNI! Tas būtu loģiskāk.
Domas lidojums, protams, nepārsteidz. Nebrīnīšos, ja līdz rītam tā arī nojāņošos un pie somas pat nepieskaršos.

In other news, algu pacēla uzreiz pēc tam, kad pasūdzējos A.K. Paaugstinājums arī "draud" :D viss tik ātri notiek, ja kaut ko sāk kustināt! Izņemot, protams, somu.. bet nav jau tā, ka es tur kaut ko kustinātu :D
Skatos smukus video ar Islandes skatiem un sāku apsvērt domu paņemt ziepīti uz nomaksu, jo bez bildēm negribas palikt.
Jau 3!

Ak, jēziņdieviņ, mans skats uz dzīvi svētdien kļuva par 50% skaidrāks - samferda.is ir lieliska vieta, kur atrast sev ceļabiedru ar braucamo. ~28eur un tikšu no Reikjavīkas līdz Akureyriem, fakjē! Kā akmens no pleciem novēlies. Jācer, ka paspēšu uz pēdējo transportu uz Husaviku.

Sandra aiznesa manu atlūgumu A, kura vispār pat nepieļauj domu, ka es varētu iet prom no darba. A tā arī nesaprata, ka tas nav atvaļinājums uz vasaru, bet gan atlūgums. Well. S teica, ka drīzāk mani virzīs uz vadītājas amatu, nekā ļaus aiziet. Dzīvosim, redzēsim.

Man no visām emocijām
trīc muskuļi un galva reibst.
Vēl dur sānā,
bet varbūt tas
dēļ tā, ka priekšautu
par ciešu aizsējusi biju

Pa ceļam mājās balodis
uz ielas saspiests pankūkā.
Ne asinis, ne ķeskas,
tik spalvu pļuriņa.

Un arī kompotburka bija
manis vakar pieminētā,
tik cita, veidā atvērtā.
Ķiršu, ielas maliņā.

Ak dievs, kādā panikā es sāku braukt iekšā. Pēc 5 dienām man jābūt gatavai doties ceļā uz tālo, visu iemīļoto zemi Islandi, bet es vispār neesmu gatava. Nemaz. Kā es priecājos, kad dabūju biļetes turp pa 80eur, bet kā es tagad bēdājos saprotot, ka no Reikjavīkas līdz Husavikai vēl ir tik tāls km un eur ceļš ejams. Nepietiek, ka Oslo būs kaut kā jātiek no vienas lidostas uz otru (vismaz labi (bet arī slikti, jo kā lai atpūšas?), ka 12h starp lidojumiem), bet vēl jāizlemj vai no R līdz Akureyriem braukt ar autobusu un pist nervus, jo tie kursē varbūt reizi vai divas dienā, ja paveicas (jo vairāk nekursē, nekā kursē) un tad atkal pavadīt nakti kaut kur līdz nākamajam busam, vai būt rich bitch (kas es neesmu) un izvēlēties lidot (3 lidojumi divu dienu laikā, why not, ne) un palikt bez naudas, un nomirt badā. Un kā lai visu satilpina vienā mazā somā vai koferī tā, lai ar griķiem, auzām un visu pārējo tā ceļotāja pasaka manās rokās vai uz muguras nebūtu smagāka par 10kg? AAAAAA
Un man ir tik daudz jautājumu, bet negribas ar tiem visiem uzkrauties vienam cilvēkam, lai gan varu un vajag, bet miu.
Tad vēl paliek atpakaļceļš, kas vispār ir tādā tumsā tīts, kāda ir pagrabos zem vecām, aizmirstām kompota burkām vistālākajos plauktu stūros.
+ jāsaorganizējas tā, lai es veiksmīgi paspēju aizbraukt uz Brutal Assault ar savu rūķi, un pēc tam jau viss būs normāli, bus Liepāja un siltas smilitis, un tik patīkami.. JA ES PASPĒŠU ATLIDOT ATPAKAĻ ;(((
Protams, kad es būšu nonākusi savā galapunktā, viss liksies smieklīgi un skaisti, bet šobrīd man vispār nav smieklīgi. Tik vien, cik smieklīgi ir pirdieni un atraudziņas, hā.
Uz grīdas ir tāda miskaste ar visu, ka nu tikai. Galvā arī.
Ā, un es rīt rakstu atlūgumu, jo nah vergot par 2 cilvēkiem un saņemt 350, ja var nevergot.. Un, cerams, izdomāt ko labāku.
Man vajag sponsoru.

ejot dušā, aizskatījos uz savām kājām un ievēru matus durvīs

bet laikam pirmo reizi simts gados darba dienā, kas nav pirmdiena, būšu laicīgi darbā, pa ceļam nododot pudeles, haha

pusnakts purkšķa monologs

akdies, es uztaisīju tīīīk garšīgas vakariņas, ka pilnīgi sagribēju to iegrāmatot ^_^
vistas filejas karbonādītes "mājas gaumē", griķi ar piena mērci (mana pirmā mērce, kurai liku klāt miltus, that's a success) un sulīgi burkānu salāti, kurus noskalojām ar mandarīnu-apelsīnu-laima sulu. saldajā pusīte no snickers un 1/3 siera bumbu pakas. ājē! tagad kāda filma un uz čučumuižu

alga smieklīga, bet karbonādēm jau sanāk

Šovakar gribas sēdēt uz grīdas un dzert par pēdējo naudu nopirkto kagoru, jo zajebal tā katru dienu skriet apkārt ar svilstošu pakaļu, lai saņemtu minimālo+ mazliet, no kuras viss aiziet mammas kredītos un dzīvoklī. Sev nekā, bet kam tad es dzīvoju, ja ne sev? Varbūt tiešām, kā Linda saka, jādomā par sevi vairāk, bet grūti. No šogadu vēl jāpapiš sev dzīvi laikam..

Vakardien (nu labi, septembrī, bet es nepamanīju.. norm aizture) man uzrakstīja cilvēks, ar kuru pirms 8-9(!) gadiem sarakstījos par visādām dzīves muļķībām. Visu vakaru šokējos, ka vispār atcerējās, bet vēl izrādās, ka šis mani salīdzinoši bieži redzot uz ielas. Katrā ziņā esmu pateicīga, ka iepazīstināja mani ar Current 93 un ļāva iepazīt neofolka pasauli.

Kaut tas pilnmēness ātrāk beigtos, nevienam laba tas nedara, that's for sure. Visi kaut kādi neizlēmīgi un kaitinoši.

Ēdīšu biezpienu ar plūmēm un kaukšu līdzi dziesmiņām.

"Iedomājies, ka kaut kur šobrīd piedzimst tava nākotnes draudzene" M pēc tam, kad pie manis ciemos bija darba kolēģes vecumā 43+.. nu un, mums bija reāli jautri! Moka ar pienu un drēbju mērīšana. Riktīgi smieklīgi. Gan jau man arī tajā vecumā būs jaunas draudzenītes. Es tomēr esmu jauka un mīļa meitene, es esmu forša, ja, tā man teica, JA

Tad M atnāca mājās, traļi vaļi, izdomājām skatīties filmu, bet kamēr tā vilkās, es aizmigu. Pamodos ap 3iem un vairs nenāk miegs. Normāli ieriju siļķi kažokā un skatos/klausos foršu playlisti tūbiņā.
Goblini is the new black, tāpat arī Bolderāja - mazā Liepāja, haha. Sanāk, ka jau 2. nedēļu pēc kārtas došos tieši tās virzienā. BUY ALL THE THINGS
Gribas kādu festivālu, gribas, lai BA ātrāk izziņo grupas!

Ar M laiks paskrien nemanot. 9h skype ir vispār nekas.
Un tad jau redzēs, ko es izdomāšu par janvāri. Man tik ļoti vairs negribas būt šeit. Negribas meklēt darbu, jo gribas būt mājās. Un tad atrast savas kopīgās mājās. Yes.

+ tas stoner-doom's tik seksīgs, ah

kaste alus, die antwoord un meitenes priecīgas. tjipa priecīgas, bet īstenībā jau alkohols
labunakti

Percentage breakdown of your results:

Extraverted (E) 50% / Introverted (I) 50%
Sensing (S) 50% / Intuitive (N) 50%
Feeling (F) 80% / Thinking (T) 20%
Perceiving (P) 73% / Judging (J) 27%

ESFP – Performers and Entertainers

Career relevant traits:
• Excited and stimulated by new experiences.
• Know how to have a good time, and how to make things fun for others
• Independent, practical and resourceful
• Spontaneous seldom plan ahead
• Strongly dislike routine and structure
• Feel a close bond with animals and children
• Highly developed aesthetic appreciation for things
• Excellent people skills

You have very strong inter-personal skills, and may find yourself often in the role of the peacemaker. Generous and warm, and with your personal values, you are probably very sympathetic and concerned for other other´s well being. You are very observant about other people, and seem to sense what is wrong with someone before others might, responding warmly with a solution to a practical need. Perhaps you may not always give the best advice, because you don’t like theory and future-planning, but you are great for giving practical care.
As an ESFP, you are good at many things, but will not be happy unless you have a lot of contact with people and many new experiences. You should choose careers which provide you with the opportunity to use your great people skills and practical perspective, which provides you with enough new challenges so you are not bored.
As an ESFP you are a great team player. You are not likely to create any problems or fuss, and are likely to create the most fun environment possible for completing any job. You will do best in careers in which you are able to use your excellent people skills, along with your abilities to meld ideas into structured formats. Being a fast-paced individual who likes new experiences, you should select careers which offer or need a lot of diversity, as well as people skills.

Possible Career Paths for the ESFP:
• Artists, Performers and Actors
• Sales Representatives
• Counselors / Social Work
• Child Care
• Fashion Designers
• Interior Decorators
• Consultants
• Photographers
• Human resources managers
• Clerical supervisors
• Factory supervisors
• Receptionists
• Recreation workers
• Fitness trainer
• Food service worker



Ūūūūūn es arvien nevaru atrast darbu, bet vismaz saruna ar Sandu mani nomierināja (pēc tam kad pusstundu biju noraudājusies un nošņaukājusies). Apbrīnoju, kā viņai nenogurst roka tik ilgi turēt telefonu.

tik ļoti skumji šovakar
skumjas bez īpaša iemesla