karbonaade ([info]karbonaade) wrote 6. Septembris 2017, 03:09
I'm so excited, I just can't hide it
Jā, ir nakts melnums, mēness spožs un apaļš raugās man virsū caur putekļaino loga rūti. Abi mani raušuki čuč zem siltas sedziņas. Uz galda aiz nepārāk spožā datora ekrāna stāv Zvaigznītes dāvātās puķītes - tik pat koši violeti-rozā kā vārda dienā, lai gan ir pagājusi pusotra nedēļa. Māja pilnīgā nekārtībā, bet tas pat neuztrauc. Citu reizi gan berztu un šrubētu līdz spīd un laistās.
Šovakar 8h blandījos pa Rīgu papēžzābakos, bet varētu vēl tieši tik, ja tik līdzcilvēkiem būtu spēka :D
Sagaidīju jauko Vanadziņu lidostā, nebijām tikušās 2+ gadus. Tas satraukums, kad tu skaties, kad nu beidzot nāks, kad beidzot smaidā atplauks un tevi apskaus! Ak, šīs neviltotās emocijas, tik patīkamas. Sirds dauzījās, it kā gaidītu savu cepšuku, ne draudzeni. Superīgi katrā ziņā. Arī ar viņas pusi tik aši atradām kopīgu valodu, it kā sen jau būtu pazīstami. Izbaudījām lieliskos Brīvības ielas sastrēgumus un haotiskās ielas, bet ļoti veiksmīgi nokļuvām viņu īrētajā dzīvoklī. Ļoti patīkams un pārdomāts, pašai tādu gribētos :D tas tikko lika aizdomāties par to, kāpēc mūsu dzīvoklis ir tik nepārdomāts. Pat gāju patausīt sienu, jo liekas bezsakarīgs plānojums. Wow. Kāpēc man par to tagad jādomā.
Katrā ziņā viņi "noparkojās", gājām Xavi rādīt latviešu virtuves labumus. Lido, protams, kas gan cits. Kamēr šie krāmē ceptos kartupelīšus ar šampinjonu mērci, maizes zupas un aukstās zupas, man tiek tējiņa un vārīti kartupelīši. Tik aizraujoši klausīties viņu stāstos par pieredzēto Taivānā, Bali, Šveicē, visur. Tikmēr viņiem šoks par manu pārdzīvoto slimnīcā. Par to tad arī rakstīšu, finally!
Beeet vēl pēc Lido aizstaigājām uz Vecrīgu, Linda netīšām pamanīja savu draugu muusu restorānā. Tad nu iegāja apsveicināties uz 3min un palika uz pusotru stundu :D es ļoti labprāt arī būtu palikusi, jo man atnesa dievīgu tēju. Paspēju tikai pusi krūzītes izdzert no visas kanniņas, bet arī tētis šovakar ielidoja Rīgā, un gribēju viņu satikt. Kā pelnrušķīte pametu savu kristāla tējas kanniņu un steidzos sagaidīt 22. autobusu. Ar tēti aizgājām uz XL pelmeņiem, paēdām (īpaši es ar maizes šķēlīti un tējiņu), jauki papļāpājām. Tiešām šovakar šķiet, ka varētu līdz rīta gaiļiem diskutēt par visu iespējamo.
Nokļuvu mājās pirms vieniem naktī, ar nereālāko sajūsmu visu stāstīju savam Mārčukam, kuram nu jau pēc 3h ir jāceļās. Nevar saprast, vai tiešām cilvēki tā uzlādē, vai tas ir pilnmēness, un es esmu traka.
Iedvesmojoša diena. Idejas, padomi un dalīšanās pieredzē. Viss notiek pēc LIELĀ plāna. Viss notiek tieši tā, kā tam ir jānotiek.
Konkrēti #BLESSED
3:42
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: