tie ir pārāk seni sapņi, cilvēks jau sen kā pazudis no redzesloka. vienīgi tas ķieģelis droši vien glabā manu uzvārdu. akmenim var uzticēties, tas nemainās. cilvēki mainās, aiziet un pazūd no dzīvēm :) Tagad, kad vairs nav sāpju par zaudēto, ir patīkami atcerēties. Ar nelielu skumju piegaršu...
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: