Lielā uzpūtene es
Ooo, es esmu dusmīga!!!
Man galvā skan vienas dziesmas vārdi - Nothing gonna change my world. Un es nezinu vai tā ir. Manu pasauli var mainīt daudzas daudzas lietas, taču pašreizējo kursu un izjūtu nē.
Man nepatīk justies vainīgai, protams. Man nepatīk, kad man liek justies vainīgai. Vēl vairāk man nepatīk justies izmantotai. Un vēl vairāk - snobisms un uzpūtība arī sīkumos. Lai gan snobismā neietilpst lielas vai mazas lietas. Tas ir konstants.
Pats stulbākais, ka es redzu sevi, kā spogulī. Tā nu gan ir skola! Tagad kāds neredzams, šekspīrisks tēls, mani varētu bakstīt ar pirkstu, lai gan šaubos, ka viņi izmantotu tik necienīgu paņemienu uzmanības vēršanai. Tas varētu būt kas dramatiskāks. Un es dzirdu, gandrīz vai, kā tas čukst: Paskaties uz sevi pati. Un tad - Dēmoniskie Smiekli.
Ooo, es esmu TIK DUSMĪGA! Un tagad arī Ietiepusies.