Māksla
Jo vairāk manā dzīvē notiek, jo mazāk gribas rakstīt. Bet...
Vienu dienu biju apskatīt kādu pili, un tajā, sarkani drapētā istabā pie sienas karājās glezna, kura vajās mani visu atlikušo mūžu, jo es neuzzināju autoru. Glezna bija diezgan neliela formāta un attēloja sievieti un vīrieti. Vīrietis bija pieliecies pie sievietes krūts. Viņas krūtis bija baltas, ietērptas vaļīgā ņieburā. Tās bija apaļas, mīkstas un smagas. Es varēju sajust, kā viņas krūts ieguļas man plaukstā un tā bija ideāla krūts, pakļāvīga, silta un maiga. Ideāla krūts glāstīšanai, apbrīnošanai un skūpstīšanai, ideāla krūts plaukstai. Gleznas autors noteikti bija kaismīgs krūtenieks. Es paliku apsēsta ar to gleznu, kas notiek ar mani ļoti reti, pat jāsaka, nekad neviena glezna mani tā nav uzrunajusi.