Nedaudz politikas
Brīvdienās man gadījās interesanta diskusija, ar secinājumiem.
Iepazinos ar vienu Latvijas krievieti, kura ir studējusi politologus un pabeigusi MA Vēstures fakultāti. Interesanti jau bija, kad nonācām pie karogiem, viņa iesaucās, ooo, jānobildē savējais. Es, naivā latvju sirds, saku, eu, bet re kur ir mūsu, kamēr ieraugu kā viņas fotoaparāta zibspuldze atklāj Krievijas Federācijas svītraino. Oki, doki, es tik pie sevis nosmīkņāju.
Nakamais etaps - runājos ar Krievijas krieviem, tie man saka, ka Pribaltikā :) krievus nemīl. Es saku, jā, jo mūsu krievi staigā sporta biksēs, tusē pie tirgus, un ēd semuškas. Pēkšņi, mūsu krieviete saka: man reiz latvieši ar akmeni iemeta pa galvu. Es viņai atbildu, ka agresīvi cilvēki ir visur, bet jūtu, ka manas rokas konvulsīvi sāk raustīties. Viņa jaucās manā, visnotaļ apolitiskajā diskusijā, un es saprotu, ka sāku dzirdēt kaut kādu īdoņu, sākumā klusu, bet īdoņa sāk kļūt par Troksni. Lieku Ignore. Runājos par roku ar krieviem, par Queen, par Dream Theater u.c. man dārgiem mūzikas izpildītājiem. Es saku, ka pie mums lielākoties krievi klausās desu, šie ņirdz un tā. īsāk, viss forši. Kaut kādā veidā atkal skaram politiku, jo Tie krievi nesaprot, kas pie mums par krieviem, mūsu LV krieviete saka, ka tā nav, es saku, gan jau, ka nav, taču - skaļos vienmēr pamana vairāk, un lēni virzamies nost no politikas, kad, mūs MA vēstures fakultātes krieviete saka: jūs latvieši svinat fašistu svētkus un karojāt ar fašistiem. Krievijas krievi fiksi off, pateica tikai, ka tā ir LV iekšējā politika, un aiztinās. Bet man pēkšņi karuselis galvā, pasaule griežas straujāk, un īdēšana ir pārvētusies rūkoņā. Izrādās apkārt esošie akmeņi lūdzās, lai es iesviežu mūsu krievietei pa galvu vēlreiz un pamatīgi. Fuck off!! Ko es? Aizgāju dzert ar igaunietēm, vienojāmies kopīgā tostā - Terviseks, Wir hassen russen!!!!