Augu valsts
Man istabā uz palodzes jau kādu laiku mitinās citronkociņš. Nekad mūžā neesmu rūpējusies par istabas augu, bet šitas kociņš mani ir sagrābis savā varā. Vairākas reizes dienā, kad esmu mājās - apsmidzinu viņu ar ūdeni (speciāli apgādājos ar izmidzināmo pudeli, no kuras reizēm apsmidzinu arī sevi - kompānijai). Pa dienu izlieku kociņu saules pusē, tā nu viņš tur tup un uzņem starus, un izslienas vai, manā gadījumā, saceļas. Labi, ka istabā ir kaut kas, kas saceļās. Tātad - un, kad vakarpusē viņš (jo ir Dzīvs) tiek pārnests atpakaļ uz savu vietu, tad viņš saplok/nolaižas (tas ir sliktāk, bet tāds ir dabas likums - kas saceļas, tam ir arī jānolaižas), un, laikam, iemieg. Tā, lūk, es neesmu pavisam viena.