1diena
Vakar braucot a-busā uz fākultāti, ievēroju cik ļaudis ir palikuši Dusmīgi. A-busa šoferis skaļi bļaustījās uz vienu veci, par to, ka šis ne tā pie a-busa pieskrējis, esot ar kāju spārdījis. Njā, braucošam a-busam ar kāju iesperot tiešām var izvaidoties neglābjams caurums.
Tomēr, mans pazudušais aipods tika atrasts fākultātes bibliotēkā un tagad gaida mani. Domājams, ka šonakt es to guldīšu vates gultiņā un apsegšu ar mazmazītiņu sedziņu, nu, lai neapvainojas.
Un vēl, grasos nosebot lekciju, ar milzīgiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Šonakt sapņoju, ka pēkšņi pilsētā ir pazuduši cilvēki, es staigāju pa tukšajiem dzīvokļiem un skatos svešas mantas, un zinu, ka šos cilvēkus ir paņēmuši citas planētas iedzīvotāji, tādos pēlēkos cilindriskos gaisa kuģos. Pēc kāda laika cilvēki sāka atgriezties, un uz sejas viņiem iededzinātas zīmes, uz vaiga, zem acs, pusloka formā, kā amerikāņu kapakmeņi. Atbraucēji ir tādi nīgri un Komunisti. Sapņa beigās es saprotu, ka sāksies vajāšanu laiks.
Vakarvakarā vēl nolūrēju Graustu milionāru. Visu laiku baidījos, ka filma beigsies slikti, jo man vairs nepatīk filmas ar sliktām beigām. Taču - nē, filma beidzās labi. Ij labi bija, ka nebij nekā samudrīta un pēcāk varēja mierīgi gulēt, vienīgi kādā brīdī apnika skatīties, taču tas bija viens brīdis.