NIH
Vakar braucu uz LU un autobuss bija pilns ar ļaudīm, kas visu laiku spiedās virsū. Izkāpjot no autobusa, uz ielas, turpinājās tā pati spiešanās, un es viņus visus ienīdu, par to, ka viņi lien man virsū. Tad es gāju un, lai novirzītos no spiedējvampīru uzmnības, centos domāt par Harmsu un reklāmas vidi kā subkultūras krātuvi. Un nonācu līdz tādai pretrunai, ka man sāka likties, ka es attiecos pret Hārmsu necienīgi. Nonākot attiecīgajā ēkā, apsēdos blakus savai normālajai kursa biedrenei un turpināju savu nihilistisko sajūtu straumi, centos klusēt, jo man riebās tā urķa sajūta. Pēc tam, bija draudzīga patērzēšana ar Z. lekcijā un ejot mājās es jau spēju priecāties, neskatoties uz to, ka sals saknaibīja manu dibenu.
Šodien man piezvanīja cienījamais Vecais un es jau atkal esmu vraks cilvēka ādā. Pietiek viņam uzzvanīt un izbļaustīties, kā man sāk trīcēt rokas un savāktās domas aizlaiž auļos uz visām debesu pusēm. Man jāuzstāda sev uzdevums nākamajam gadam - izvairīties no komunikācijas ar viņu. Pagaidām centīšos to īstenot vismaz šī mēneša ietvaros, jo man ir pārāk daudz darāmā, lai varētu atļauties būt nesavākta.
Ak, jā, neskaitot zemestrīci Zviedrijā (Dieva darbi), LV ir atsākušies Urlu uzlidojumi. šīs sugas pārstāviji, atkal, savācas grupās un pie*išas normāliem vidusmēra ļaudīm, vaicājot pēc cigaretēm, uguns, maciņiem u.c. noderīgām lietām. Uzlidojumi notiek grupās, ir ar vardarbīgu ievirzi. Krīze skar arī viņus, nepietiek naudas jaunām nāģenēm, adibas, priekšapmaksas kartēm un semenēm. Vai arī, urlas ir krīzes kareivji. Tas jau skan cēli.