p
Nu gan ir pakaļā. Mans dators skaļi mirst. Tas nu gan būtu punkts uz I, visām nebūšanām. Acīs jau sāk riesties asaras. Tas būtu tiiiik Sūdīgi.
Šodien man teica, ka mēs dzīvošot līdz 130 gadiem, jo LV sirdsķirurģija esot augstā līmenī. Es zināju teikt, ka sūds par sirdi, vēl jau ir tas jaukais radījums vēzis. Esmu ārkārtīgi Pozitīva.
Mans brālis pēc hepatīta esot palicis zaļš un izmisīgi grib mani satikt (lai izrāditos visā krāšņumā). Baidos nobīties, taču ģimeniskās saites esot svarīgas, būs jāriskē un jādodas pie viņa ciemos.
Es gribētu lielāku atbildību pret savām lekcijām, savādāk liekas, ka tāda mācīšanās neies krastā un apmeklējums ir vēlama šī procesa sastāvdaļa. Māc kreņķis, jo paralēli saviem darbiem būs jāraksta darbi citiem, bet man jau ir slinkums rakstīt savējos.
Vajadzētu rast kaut kādu pašiedvesmu, jo motivācija tā kā būtu.