Esmu pārsauļojusies un man liekas,ka mana dvēsele ir izgarojusi kopā ar sviedriem. Tomēr, liekas, ka brūnāka neesmu kļuvusi, lai gan tas ir apmāns. Atkal esmu sapumpojusies, acīmredzot gatavojos ziedēt un tie ir pumpuri. Pie auss, uz sejas (ho ho) sāp kaut kas zem ādas un es domāju par kādu mistisku kukaini, kas manī ir sadējis kāpurus.
Mani šausmīgi nogalina domas par naudu un to, ka kaut kas ir pa dārgu un to nevar atļauties, tais brīžos man liekas, ka esmu norijusi akmeni, tāds smagums, un pie acīm, asaru kanālos veidojas uzkrājumi, kurus es varonīgi ignorēju un kas paliek manī. Vēlāk es tos izsvīstu vai izčurāju.
Vecmamma galīgi slima, liekas, ka ilgi nav jāgaida, kad nāks Bargā pļāvēja un paņems viņu, lai viņas kopā dotos pa gaismas pielietu taku uz daudz daudz labākām un spilgti zaļākām vietām. Man liekas, ka Tur viss ir meskalīniskās krāsās un ūdens vienmēr veldzē un nekas vairs nenomāc. Man liekas,ka tur vajadzētu būt forši. Varbūt, ka Turiene ir kā paša izvēlēta vieta, kura ir tieši tāda kādu tu to vēlies un viss kas tur notiek, notiek tikai par labu. Un smiekli Tur ir tādi kā bērnībā, kad likās, ka foršums pacels gaisā un prieks ir tāds, ka kņudina pakrūtē Un viss vienmēr ir tā, kā Jehoviešu bildēs par saulaino Jehovas paradīzi, bet tādu foršu un eiropejisku, un bez briesmīgajiem kukurūzas laukiem, pa kuriem lavās drūmi, gaišmataini bērni.
Jāiet ielaist sevī nikotīns un atpakaļ saulē, lai kuslās miesas uzņemtu nepieciešmo saules devu.
Ha, varbūt jau nākamnedēļ tikšu pie jauna tetovējuma. Izdomāju taisīt rūnu uz rokas un tad rūnu uz muguras. R. teicās sarunāt bez maksas, vienīgi tetovētājs būs tas pats, kas iepriekš un man kauns viņam acīs skatīties, pa cik es viņu nostučīju brālim par to, ka viņs man uzmācās. R. teica, ka būs man blakus un tas vairs neatkārtosies. Tad tetovētājs varēs cirst man sāpīgi savu krāsas adatu mugurā, atjaunojot veco tetovējumu, un es, mazohistiskā laimē, iespējams, jutīšu baudu. Jo es nejūtos labi un tas nozīmē, ka sāpes piedienas.