Jo vairāk uzzinu, jo vairāk viļos. Tas tā.

Vakardien fotogrāfēju plaušas, gribēju smaidīt rentgenam, taču pielīst dzelzs aparātam nebija jēgas - plaušas nu ir tik smukas cik ir.
Lai gan - dīvaini būtu, ja tās sāktu smaidīt fotosesijas rezultātā un es šodien ieraudzītu, ka man tur ir Brīnišķīgi zobi.

Šonakt gulēju drausmīgi aukstā istabā un pa nakti par kaut ko uz kaut ko apvainojos. Kad pamodos, nesapratu - par ko tā, un viss - žvikts pazuda, kā peļu astes alā, lai gan nespēju iedomāties peļu astes alā. Bez pašām pelēm.

Sapņoju, ka man zvana ceļu policija, lai atgādinātu par kartes parādu. Interesanti drazas sakratās galvā un rāda kaleidoskopiskas ainas.