Nu tā, lūdzu ieteikumus, pieredzi, norādes, ko darīt puslīdz godprātīgai tulkotājai šādā gadījumā. Tulkojamajā lugā citēts dzejolis, ko senāk atdzejojis tulkotājas kolēģis. Dažas atdzejotās rindiņas (20 % no dzejoļa) kliedz pret debesīm. Tulkotājai kategoriski negribas nodarboties ar jauna atdzejojuma radīšanu, un viņai rodas doma, ka varētu vienkārši izlabot pilnīgās stulbības un pārējo atstāt, kā kolēģim labpaticis. Rodas ētiskas dabas problēma, vai ne?