Esu mīļajā septītajā cellē. Vakar pie mola priecājos par laiski biezajiem viļņiem. Un ledus veidojumiem. Pirmā diena ir aizritējusi tieši tā, kā biju cerējusi. Izņemot to, ka V-pils kamerkora adventes Bahu nudien nebiju grasījusies pamest pusē. Tak neko darīt. Līmeņa ta vairs nav. Un mēs nevaram atļauties ziedot dārgo laiku šļauganai muzicēšanai. Kompānija tieši tāda, kādu man vajag, tas ir, nekāda. Gruzīnu tante vakar izspēlēja joku no sērijas "Mēs esam klases neglītākās meitenes, mums jādraudzējas." Proti, paziņoja, cik labi, ka es esot ieradusies, jo citādi viņa viena. Kad nu uz to saslēju uzacis un paudu, ka nams taču pilns, sekoja paziņojums: Nu ja, bet viņi visi jauni... Hihi. Visumā tāds krievisks garnējums, jo vēl ir divi baltkrievi un ukrainis. Rātslaukumā uzstutētā egle servēta kā grūsns eņģelis. Rīt būs jātiekas ar M. A. pieskatāmajiem V-pils literātiem. Šiem būšot ko prasīt, jo īpaši par Alustarbu. vaidie, vaidie, tas bija tik sen.