Auksta igauņu jūra, priežu mežs un mellenes, kas pa durvīm nāk iekšā. No rītiem mājinieki guļ, es daru savus darbus ( 1) Paties, kad ļaujam ļaudīm nobaudīt no Mūsu žēlastības, tie līksmo tajā, bet, līdzko tos piemeklē kas ļauns dēļ visa, ko tie pašu rokām sev iekrājušies, – ak, paties, cilvēks top nepateicīgs; 2) lasu NK maketu un korektūru), pēc tam saviesība. Šodien brauksim uz salu. Vakar dzirdēju, ka pat Kaljustem mēdzot jumts aizbraukt. Salā pirms mēneša rādīta ludziņa, kuru maestro iedomājies iestudēt pats, pats sarakstījis dziesmiņas, pats tās arī iedziedājis un izrādē laidis no skaņu pults, kamēr aktieri rečitējuši. Esot bijis baisi. Jācer, Tormisā viņš būs savā ierastajā kvalitātē. Bet galvenais jau ir brauciens. Un rīt apakaļ uz mātzemi.