Šodien vedu AI uz kūrvietu, un, viņa man stāstīja, ka reiz ar VJ runājuši, vai tad, ja varētu dzīvi nodzīvot vēlreiz, tieši tādu pašu, kāda tā bijusi, vai viņi to gribētu. A (kurai pēc mana neiesaistītas pesonas paviršā skatījuma ir bijusi vienkārši apskaužami brīnišķīga dzīve) toreiz teikusi, ka nē. Bet izsūtījuma vājprātus piedzīvojušais VJ teicis, ka jā. A teica, ka tas ir liela cilvēka redzējums, amor fati jeb sava likteņa mīlestība.
Tagad viņa mēdzot domāt citādi, ka jā, gribētu.
Man līdz lielumam tālu, es negribētu vēlreiz šai pasaulē pieredzēt neko sev līdzīgu, un, ja es būtu citāda, arī liktenis būtu citāds.
Pēc tam aizbraucu uz kapiņiem Valkā un vēlāk bija skaists, īss brīdis Carnikavā pie dzīvi dzīvojošiem cilvēkiem.