Šī rīta ārkārtīgi bēdīgā ziņa par manas mīļās draudzenes māsas nāvi, krītot no velosipēda (joprojām līdz galam nenoskaidrotois apstākļos, it kā tur ļoti šaura ietve bijusi un viņa acīmredzot zaudējusi līdzsvaru un izkritusi mašīnai priekšā, bet mašīna paspējusi paraut sāņus un vienkārši kritiens bijis ārkārtīgi neveiksmīgs, tā saka mašīnas vadītājs un policijas inspektore, taču ekspertīze saka, ka ir aizdomas par sadursmi ar mašīnu), liek atkal un atkal sev atkārtot - kā es grēkoju, nepriecādamās par dzīvi katru tās stundu un minūti, es centīšos, es ļoti centīšos priecāties un baudīt, un novērtēt, jo viss ir tik ārkārtīgi nedrošs un nepielūdzams.
Pavasaris ir sasniedzis arī Kesmu, šodien palūdzu, lai Reins Rauds mani paņem līdzi pastaigā pa mežu līdz pussalas pretējam krastam, un kāds tur jūras malā bija siltums, skaistums un bezvējš.
Pēc tam trijatā sēdējām jaukās mājas jaukajā ēdamistabā un mielojāmies, un runājāmies. Vācietis stāstīja par pirmajiem mēnešiem pēc abu Vāciju apvienošanās, piemēram, par 100 markām, kas 'samaksātas' katram, kas no austumberlīnes devies pastaigā uz rietumberlīni.
Prieku par dzīvi! Man un visiem
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: