Un jau tā laimīgu cilvēku var padarīt vēl laimīgāku sešas stundas Daugavsmalā... Gaismas mainās, ūdens ņirb ik brīdi citādi, viesmīle, pasaukta pieņemt n-tā vīna pasūtinājumu, saka, vai, un es jau sabijos, ka gribēsiet rēķinu, piebrauc brīnumains koka kuģojamais, pa laipu skrien mazi dvīnēni, kas dod sarunu tēmu visam atlikušajam vakaram, meitenes ar glāzēm rokā defilē pa to pašu laipu un izskatās gluži citādas, nekā pie galdiņa sēdēdamas, un pēc tam brauciens ar vellapēdu atpakaļ, dinamo, pagāns tāds, nedarbojas, visa Rīga ir sensuālu jutoņu un velosipēdistu pilna, kāds skaistums...