Trash panda

July 4th, 2021

doesn't listen

“Give a man a fire and he's warm for a day, but set fire to him and he's warm for the rest of his life.”
- Terry Pratchett

Navigation

July 4th, 2021

Add to Memories Tell A Friend
tikt uz tādu nekurieni kā Sobíňov ar vlakiem ir mazliet kaitinoši. jo ir jāsēž Brno vlakā (un visi taču zina, ka Brno līnijas vlaki vienmēr ir kaut kādi veci un wtf) ilgi un dikti un ilgi un dikti. un tad uzrodas kaut kādas divas zajas, kas Plāno savu ceļojumu pa CZ. katru dienu citā miestā, tur muzeji un meži plānā. bet the trick ir tajā, ka zajām ir līdzi dahuja paunu, incl pāris pilnus ikejas maisus. un mugursomā paņemts līdzi pivcis un sedziņas. jo, clearly, pivcis mums te valstī ir deficīts un nezini, kurā miestā nākamreiz varēs iegādāt. tas bija briesmīgi. bet tad viņas atklāja, ka blakus kupeja atbrīvojusies un aizgāja būt wtf tur. phew.

izkāpjot Sobíňov visi ir mazliet ohujā. ir krietni siltāks nekā solīja / likās. bet nu neko. pirmā trases daļa sanāk drusku vairāk pa ielu / miestiem. tad bija kaut kāds lauks. man nav pietrūkuši lauki. izejot cauri Krucemburk un Vojnův Městec beidzot iet iet proper mežā. vienīgais, ka līdz ar tiešanu proper mežā ir arī jākāpj neverending kalnā. tas kalns nebija pat tik mega stāvs, bet toties ap 150 m elevation kopā. un nekad, vispār nekad negrasījās beigties. nekad. un tad, kad it kā beidzot beidzās, tad bija jākāpj lejā, lai varētu kāpt vēl un vēl mazākos, bet tomēr kalnos. also, samērā sagurušiem jau. neko. tādā pasaulē dzīvojam, ko lai saka. nē nu, gribējām mežā, dabūjām arī kalnā, koturdaudz.

tālākā trase vispār iet pa ielu kādu brīdi. tīri tā, lai nebūtu jākāpj vēl vienā kalnā tīri uzkāpšanas pēc. iesoļojam Vortová un lepni aizsoļojam tālāk pa ielu. nekāpdami kalnā. ok, tur ir vispār visādi slīpumi augšā un lejā, bet vismaz ir VZ tā mīļotais asfalts. un ir samērā zaļš apkārt arī. tā kā, ir jau ok. izsoļojot cauri Hamry (the fuck is that name?) kaut kādā brīdī visi attopas pļavā. drusku O_O un Wut? sajūtas tur pārņem. I mean, trasi nav īsti pat, kur atzīmēt, y'know. pļava, bļaķ. ar nopļautu zāli, kas mētājas žūt turpat. jajebu ahujeļi visi.

neko, izvelkam telepurķus un paļaujoties uz kompasu tajos, ies virzienā uz Turieni. nē nu. ko labāku ta? tā jobana zāle pinas pa kājām un nevar redzēt, kur tu īstenībā liec soli. tas ir drausmīgi kaitinoši uzzināt, ka konkrētajā zemes pleķī zeme bija mazliet zemāk nekā likās. un vēl zāle cenšas sapīt kājas un nākt līdzi. no. I said no. no means no. izejot cauri tai pļavai atrodas atpakaļ taka ar markings. liekas uzvara? vane :) mazliet mulsina tas, ka jākāpj diez gan lejā, bet nu. tas ir labāk nekā pļava.

hellō, upīte Chrudimka. we will get to know each other. also, piezīmēšu, ka diez gan ātri sāk rasties nelielas aizdomas par to, ka te terrain drusku mainījies, kopš šī trase pirmoreiz tika iemarķēta. also, sāk rasties nedaudz wtf-u par to, kāpēc, nu kāpēc kādam liekas, ka trīs baļķi pāri Chrudimkai būs ahujenna sufficient as a crossing aid? jo trīs baļķi neatbilst mūsu tilta definīcijai. tā, ja! ā, tagad trase ved atpakaļ otrā pusē Chrudimkai? nē, arī trīs kopā sanagloti dēļi nekvalificējas kā tilts, ja! slimi visi. viss ir ēnains, mazliet dubļārijs, takas ir šauras un mazliet dīvainas. ir tāda nedaudz underworld sajūta. skatoties tagad šo te posmu in mapy.cz - tur nevienā brīdī nebija paredzēts lekt pāri Chrudimkai, visu laiku tikai gar to pa vienu pusi. un nē, arī žagaru saišķis neskaitās tiltiņš. nop. arī šitas dubļainais žagaru saišķis neskaitās. bet te drusku veicas, jo straumīte ir tik šaura, ka nav pat vajadzīgi jobani žagari, pat es varu pārlekt pāri un miers. nu, līdz nākamajam. kopā, according to Strava, Chrudimka tika šķērsota lecot, laipojot vai pa jocīgiem baļķiem sešas (6) reizes. talking about terrain changes. nē nu. neko, vismaz konkrēti izlēkājāmies visi tādi pa underworld. kas vainītes?

un tad trase paliek pavisam jocīga. zūd sakarīgi marķējumi. I mean, ir kaut kādi marķējumi, bet viņi nemeiko nekādu actual sense. ir tāda ļ, ļ Tagad Te sajūta. vienā pusē ir underworld un dubļārijs un clearly nav trases turpinājums, otrā pusē ir vai nu dubļārijs, kas ved iekšā Chrudimkā, vai arī diez gan stāva, bet ne pārāk augsta klints. ballītes orkomiteja padomā, patupī telepurķos, bet nekas īsti nedara tādu Atraduma sajūtu. un, lai cik ļ tas būtu unnatural to ballītes orgkomiteja, tiek nolemts, ka visvairāk sensa meiko tomēr kāpt augšā klintī un tad domāt tālāk. kas, jāatzīst, izrādījās pareizais lēmums. bet nu arī tā uz brīdi bija šaubīgi. jo, vej, stāvi viss tāds klints galā, skaties uz miestu, kur tev jānokļūst, un pa vidu ir lauks. lauks, krūmi, celmi, virzienā uz leju (d'oh, protams!) un vispār tāds kā ne gluži ejams terrain. VZ, būdams joprojām cilvēks uz rezultātu, sāk lēnām kāpt tur un mēģināt saprast, kā tai hreņ tikt pāri. es, savukārt, būdama cilvēks, kas meklēs vieglākos ceļus (lol), nolēmu, ka man nepatīk kā tas VZ progress izskatās un gāju skatīt citus variantus. urā! atradu taku! izrādās, ka kādiem ļaužiem pirms manis arī gribējies vieglākos ceļus. ir viegli iemīta šaura, bet toties iešanai jūzerfriendlīgāka taka.

un tad atkal krūmi, gara zāle un tas viss. un tad tu viss tāds lien cauri krūmiem, krūmiem, neko nevar saprast vai redzēt un pēkšņi atrodies uz ielas. asfalts, mājas, iela, civilizācija. wut? nē nu. ok. tā arī var. ballītes orgkomiteja pavada turpmākos pāris km ciešot un nevarot atcerēties, kur vēl tā bija. ka vienā brīdī tur viss biezā krūmārijā un nākamais solis jau uzreiz bam!, iela, miests un tas viss. bet izrādījās, ka tās nav The Ciešanas. izrādījās, ka paliktuve bija bookingā samelojusi par savu 0.1 km from city centre. jo tas bija 1 km from city centre. bet mēs nebijām centrā, mēs bijām nomalē otrā fucking galā. vēl kādi 3 km līdz paliktuvei. un, kā izrādās, arī šoseja un vēl divi, bļaģ, kalni. vai nav lieliski? :D

es par to, kā gāja pašā Hlinsko, cerams, uzrakstīšu atsevišķi. bet Strava saka, ka kopā 30.00 km. bet tas ir ar tikšanu līdz paliktuvei un no paliktuves atpakaļ uz centru, kur maldīties, lai atrastu pusdienotavu.

Add to Memories Tell A Friend
bet ko nu tur par šito. parunāsim par to, kā es uzsāku savu 10 dienu atvaļinājumu, vai? vakardiena.

for context, 5. un 6. jūlijs ir public holidays šajā valstī. un ballītes orgkomiteja atrada sevi situācijā, kurā aiziet var viskautkur, bettttēēēē, nav kur palikt :D visi ohujā, protams, kā mums vispār izdevās noskōrot kaķīšu paliktuvi Tāborā uz 7. un 8. jūliju. bet nu, ne par to ir stāsts. ā, VZ reportēja, ka pat paliktuve Černošicē, kuras daily rate parasti ir bijis lētāks nekā mans īres dzīvokļa rate, grib 1500 czk par nakti. ahujeļi? :D anyway.

tad nu, tiek nolemts, ka pohuj paliktuves. atradīs veidu kā aiziet uz Srbsko miestu, jo tur ir barčiks pie upes, kas ir tīri nice un no turienes var ērti ar vlak tikt atpakaļ uz Prāgām. no 3 versijām, visi izvēlas trasi V2. ok. izkasamies no mā, paspējam uz vlak 14:46 no Smichov un nu tik brauks uz Nučice iet iet. izkāpjam no vlak un ejam. sākumā ir neliels confusion, kā jau parasti, kad jātiek ārā no miesta. bet neko. soļojam un izsoļojam no miestiem, sākums anyway ir pa ielu. un tad jāiet nost no ielas pa zemes ceļu.

zemes ceļš ir.. nu. sauksim to par obvious lokālo pastaigu ceļu. ir samērā dubļains šobrīd, protams, bet nothing too bad to start with. kaut kādi ļauži, kaut kas, bet nu norm. pa priekšu iet kaut kāda famīlija, divas pieaugušo zajas, pre-teen kinders un jauna kinderzaja. pieaugušās zajas savā starpā runājas, kinders kaut ko lēkā apkārt un kinderzaja vienkārši iet visiem pa priekšu un nepievērš pārējiem uzmanību. ballītes orgkomiteja apdzen pieaugušo zajas un kinderu. un soļo tālāk. kinderzaja turpina būt mums priekšā. un kaut kā nezinu, kinderzaja arī sāk iet ātrāk un turpina būt apmēram vienā ātrumā ar mums. so, visu laiku turas norm mums priekšā. un nevienā brīdī neatskatās. mēs visi tā konkrēti attālinamies no pārējiem. sākas kaut kāds vairāk tāds kā dubļārijs un peļķu slaloms. ar VZ ik pa brīdim saskatamies un klusu ņirdzam. nevienam negribas neko teikt, jo incē ziniet kas? cik ilgi kinderzajai paies, kamēr viņai pieleks, ka tie soļotāji aiz viņas, nav the fam, bet gan kaut kādi svešinieki. bet kinderzaja neliekas ne traucēties. lulled in the sense of security by our footsteps behind her laipo pa dubļāriju starp peļķēm etc un pat neiedomājas atskatīties, kā tur pārējiem iet ar peļķu slalomu. viņa nepamana arī kluso, bet tomēr kilometrāžas un laika skaitītāja announcement no VZ kabatas. nop. kaut kādā brīdī mēs atskatamies un viņas sabiedrotos jau vairs nevar redzēt, tie ir pārāk iepalikuši tur jau. neko, visi soļojam, laipojam un peļķu slalomējam. ko tur daudz :D

kaut kādā brīdī priekšā gan ir milzu peļķes, kurām tā īsti un līdz galam nevar izlaipot cauri. jo tur ir tāds normāls bezmaz dīķis. kinderzaja piebremzē un nolemj beidzot atskatīties. un cenšas izlikties, ka viss norm, pasveicina mūs un nostājas ceļa malā, gaidīt tos savus līdzgājējus tomēr. ballītes orgkomiteja ķiķēdami iet tālāk. a par to mega peļķi. well, paveicās, ka tur jau bija kāds iestaigājis kaut kādu aptuveno iespēju apiet to peļķi pa lauku, pa krūmu robežas otru pusi. un tikt atpakaļ uz ceļa. well, tur bija iestaigāts otrā virzienā, bet that's not the point anyway. dubļārijs be dubļārijs un tas tikai turpinās. vēl kaut kur sanāk iet ne pa ceļu, lai apietu milzu peļķes.

kaut kādā brīdī šis zemes ceļš ieved mūs v lese un te sākas Tas Kāpiens Lejā, no kura es baidījos. **nopūšas** little did I know. nē nu, kāpiens lejā bija samērā interesants un exciting arī. ne pārāk stāvs, bet nesauktu arī par lēzenu, ne tuvu. tur sanāk gan pa šauru taciņu, gan cauri krūmiem, pa saknēm un milzu zāli un vēl visādi. uz leju, uz leju, uz leju. sanāk tā jocīgi nolēkāties, notipināties. diez gan izklaidējošs terrain, tur tā un šitā. norm izklaidējoši, apm. nebija no kā baidīties vispār!

nolēkājāmies lejā uz Nenačovice un tagad ies pa sarkano trasi. drusku pa ielu un tad jau atpakaļ v lese. nē nu, les kā jau les, vane. taka, upīte, tas viss. nananā. sanāk bik pabristies, bet viss norm. un tad ir sarkanā bultiņa. ja jūs esat lasījuši manus citus postus, mana attieksme pret bultiņām, kas norāda, ka tagad ir jākāpj upē, ir samērā .. noraidoša :D I know, surprising, isn't it. bet nu, tāda es negatīva, I guess. VZ nav sevišķi pozitīvāks, mind. visi it kā apņirdzas un tad ierauga to. un visu defaultā noraidošā attieksme kļūst par ļ, ļ konkrētu un tārgetētu NO. tātad, bultiņa rāda, ka tagad ceļiniekam būtu jāšķērso upīte pa vienu (1!) baļķi (bez balstiem, kur pieturēties) un the cherry on top ir momentā attapties nātrārijā. mans komentārs par šādu skatu bija, ka šogad (atkal) nātru raža ir padevusies izteikti lush. tur tās nātres ir apmēram manu plecu augstumā (un actual garums nav svarīgi, svarīgi ir potenciālo ciešanu apjoms). ballītes orgkomiteja tā īsti neizsver iespēju darīt šādi. paskatās mapy.cz un secina, ka ir kaut kādas takas, ir vēl kaut kāda šķērsotuve tur uz priekšu, moš tur labāk. ies tagad pa traktoru izārdītu dubļu taku meklēt vieglākos ceļus.

tagad es noguru un turpināšu šito te kaut kad citdien, ok. also, drīz atkal jāiet ārā anyway.
Powered by Sviesta Ciba