Trash panda

jā nu. sezona atklāta. protamska, ballītes orgkomiteja uzsāk to labākajās bravery tradīcijās. netrenētiem organismiem iedot 28 km hike un 215 m elevation gain. jo nu. kāpēc ne :D I mean, how hard can it be. :D

hello sezonai, kad sestdienās modinātājs ir uz agrāku nekā darbadienās! bet nu, visi piecēlās laicīgi, iztaisījās kaut kā, saspļāva testos, nofotkāja rezultātus un devās uz tramvaju, lai dotos uz vlak no Praha Masarykovo n. protams, ka šis vlak kavējas tā, ka pārsēšanas Mladá Boleslav ir nokavēta. bet nu, par laimi nākamais vlak tomēr gaidīja uz šito kavētāju. phew :D pēc nebeidzamām divarpus stundām tomēr izlaiž ārās miestā Sobotka (yes, it means exactly what you think it means) un dod iet iet jau beidzot. un nu, protams, ka ballītes orgkomiteja ņem un aiziet tieši pretējā virzienā pirmajos divos pagriezienos :D vismaz tas izdarīts jau pašā sākumā un var iet iet norm tālāk.

sākumā visi paietas pa kalnu uz leju pa ielu un tā. un tad nogriežas uz takas jau. ies mežā, vai? a tur.. prikiņ!, pilns ar varying levels of drunk Czech tourists. the fuck is that about :D un protams, protams viņi visi pārvietojas lēnāk par rupucīti vai a slug. un protams, protams, ka taka ir tik šaura, ka reti ir iespēja viņus apiet. un tad vēl kaut kādi ar bērniem ratos uz takas, kur sabiruši zari normālā slānī un difficulty tā, ka gribas novēlēt good luck tikt tur pāri. nē nu, paši tur I guess uzprasījāmies - iet pa vietējo ieleju gar vietējo pili, kur cēla kaut kādas teltis. gan jau Svinēs kaut ko. mēs jutām svētku sajūtu par to, ka varējām iet prom! :D kaut ko tur vēl kaut kādi ļauži un tā, bet kaut kādā brīdī trase mūs veda uz strauta / upītes otru pusi mežā. paklausīgi aizgājām tur, nevis tajā pašā virzienā, bet sekjūri pa lauku. un VZ sākumā tur aktīvi nopriecājās, ka šī ir labāka taka, jo te vismaz nav cilvēku! piezīmēju, ka mani aktīvi nopriecāties attur aizdomas, ka it's for a reason :D aizejot līdz pāri upītei pārmestam baļķim kā tiltiņam, sanāk nočekot, kur īsti mūsu trase iet. it kā varētu te lavierēt pāri un iet pa lauku, vai paiet vēl bik tālāk pa sarkano trasi šajā pusē un vēlāk iet pāri kaut kur citur. nē nu. miniet trīsreiz, ko mēs izvēlējāmies, vane. jobani optimisti..

...sākums te.

protams, ka mēs izvēlējāmies optimistiski iet tālāk. also, likās, ka trasei ir atzīmēta vieta, kur jāiet pāri upītei, tur varētu būt.. mazāk slikti?

te es atkāpšos uz lirisko pauzi for context. pirmkārt, laikaziņas neatlaidīgi visu nedēļu bija ziņojušas, ka sestdien līs. un nebūt ne apšaubāmi līs. so trase arī tika izvēlēta tāda relatīvi piemērota lietainam laikam. pret šo brīdi stāstā vēl nav lijis. ir tikai pirmslietus stadijas mazliet augstāks air pressure nekā skaitās normāli. bet rajonā laikam bija lijis vai nu no rīta, vai iepriekšējā dienā, jo vispār bija dubļi mežā un vēl šur tur, kur for obvious reasons vēl nebija paguvis izžūt. tāds samērā saulains, bet ne pārāk traki. vlakā braucot skatījāmies, kā vējš ahujenna pūš koku lapotnes. iešanas procesā pret šo brīdi nav īsti bijis tāda pūtēja.

tātad ejam pa to meža taku, kaut ko paslīdēju uz slapjas koka saknes un VZ izmeta, ka šitas ir la piemērs for a reason, kāpēc te nav īsti citu ļaužu uz takas. bet nu nav baigi traki, tur skujas un neslikts terrain. nav baigi slideni. un liekas, ka upīte sašaurinās līdz kaut kādam pārlecamam jau platumam. bet tad sanāk bezmaz upē kāpt, jo taka visa tādos dubļos, ka izskatās ir mazliet samaisījusies ar upīti. nē nu, kas atliek. izlavierējam dubļāriju un ejam tālāk. kaut kur tiek manīts žagaru saišķis, kas nomests pāri upītei kā tiltiņš un tas liekas vēl vairāk absurds nekā tas koks tur atpakaļ. bet nu, trase joprojām ved uz priekšu pa šo pusi. kas tajā brīdī liekas atvieglojoši. izrādījās - velti. :D

nonākam pie sarkanās bultiņas pāri upītei. tur ir norm dubļārijs as the starting point. nodubļoti, apšaubāmas izturības un noteikti slideni žagari un ne pārāk resni koki pārmesti pāri. es safrīzojos ar WTF attieksmi pret šito. VZ, būdams cilvēks, kurš uzskata, ka labāk ir izdarīt for a result un miers, uzkāpj uz zariem, kakbe nobalansē un ātri pārlaipo pāri, lai pusklupienā konkrēti iegrimtu dubļos uz visu pēdu. un tad izbristu vēl pāris soļus konkrēti dziļa dubļārija, viss lamādamies, protams :D man kaut kā it kā salikās, ka varētu mācīties no VZ kļūdām un nedarīt gluži tā. pēc neliela pārdomu brīža, centos nostāties uz pāris zariem, ar domu, ka vismaz starting point nostabilizēt. bet, kamēr mana apjukusī smadzene nekā nespēja izkalkulēt, kur likt tālākos soļus, es ar vienu kāju lepni noslīdēju no zara un ieslīdēju ar said pēdu dubļos. VZ, protams, turpinot būs tas pats hūmanis, kurš izdara, lai izdarīts, paziņo, ka tagad jau man nav, ko zaudēt, es varu turpa bezmaz izbrist to upīti nupat jau. bet es, nejūtot sapjumu iekšā savā kedā, naivi ceru, ka izdosies saglabāt said sausuma sajūtu. mēģināju izkalkulēt citu starting point pa said žagariem, bet tā vietā, vēlreiz ieslīdēju dubļos tā, ka gandrīz nopisos vispār.

šis bija tas brīdis, kurā es apvainojos uz žagaru saišķi un nolēmu, ka iet viņš nahuj, es iešu meklēt vieglākus ceļus! :D literally! palūkoju uz vienu pusi, uz otru, pastaigāju tur un viss likās samērā neiedvesmojoši. vai nu par platu, vai landing spot ir stāvs dubļārijs, kas ved pa taisno milzu nātrēs. piekritīsiet, ka neliekas The Choice of the year, ne? sāku iet paskatīt, kas tur ar iepriekšējo žagaru saišķi bija, vai tiešām tas nebija labāk risinājums tomēr, pamanīju tādu sašaurinājumu un vēl ar vidū iekritušu koku tā, ka es varētu kāpt un atsperoties uz tā pārlekt pāri. otrā malā, pie tam nebija tik stāvs un nātres arī kakbe mazāk, vai vismaz īsākas. VZ vēl aiziet nočekot tur tos žagarus un reportē, ka huiņa, dubļi un nātres. ar nīgru nopūtu pārlecu pāri upītei kā tur augstāk aprakstīts un devāmies tālāk pa kaut kādu ļ slapju pļavu.