![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ko es aizmirsu iepriekšējā postā pieminēt, bija divas mini upes pa ceļam. aizejot līdz vienai skaļi nolamājos, jo tai pāri bija 4 baļķi pārlikti tupa, no kuriem viens bija konkrēti salūzis uz pusēm un pārējie arī neinspirēja safe feelings. paskatījos apkārt, atradu citu vietu netālu, kur tai upītei var tikt pāri. tur bija sabērta žagaru čupa, kas bija tomēr funkcionējošāka nekā.
kaut kur vēlāk bija arī otra upīte. kurai nebija neviena žagara pārlikta pāri. VZ pārkāpa viņai pāri. es teicu: "and this is where I do my bitching about why I want to be taller". bet sapratu, ka man nav labākas iespējas, kā darīt savdabīgu lecienu pāri, daļēji atsperoties upītē :D
vēlāk rakstīju savu Strava appa postu, kur šito pieminēju.
VZ: nu upe ir vispār neatbilstošs vārds tur...
kaķ: jā, a kas?
VZ: vārds upe tomēr.. tās huiņas pat kartē nebija atzīmētas.
kaķ: kā tā ir mana problēma? nu, ka neviens nav kartē atzīmējis.
VZ: nu it kā jau
kaķ: es neesmu kartogrāfs nekāds!
VZ: jā, tu esi vēsturnieks nevis kartogrāfs.
... bet nu, aprejošie sunči. ejam tālāk mazliet noņirgušies cauri tam nekurienes minimiestam. un te visi saprot, ka esam nonākuši galamērķa pilsētā Rakovník. visi noskumst, ka tik ātri. uzreiz teicu, ka gribu iet šito trasi vēlreiz pirmoreiz! bija tik labi tie meži, tik, tik labi. atkal nopriecājāmies par to, ka bija vairāk priežārija nevis egļārija. nogājām vēl pāris km līdz paliktuvei. tā ir dīvaina paliktuve.
ieej kaut kādā vārtrūmē, zvani zvanu pie durvīm un ceri, ka kāds ielaidīs tevi tajā posh-ish spa huiņā. bet atnāca zaja, iečekoja mūs. pateica, ka mūsu dzīvoklis ir pavisam citā ēkā, uz citas ielas. tur bija jāslēdz trīs durvis vaļā, divas arī ciet aiz sevis. tās durvis bija ļoti netriviālas. viņi kaut kā bija pamanījušies sarežģīt pierasti vienkāršo durvju operēšanas mehānismu.
aplieties ar ūdeni dušā un tad jau atpauzēju savu Strava appu, jo biju domājusi to record arī barčika meklēšanas staigāšanu. kas izrādījās tīri kļova, jo tas bardaks, kāds tur kartē savilkts tagad, izskatās diez gan jestri. also, anyway ended up pusdienu vietā, kuru VZ ierosināja pašu pirmo, kas pie paliktuves :D bet nē, nogājām ap 4 km, lai nonāktu pie tā :D iestāde saucas MyMy Restaurant un ir tiešām labākā vjetnamiešu ēstuve valstī! nopietni! tiešām fantastiski gardi un lēti!
vēlāk nācās atrast late night barčiku. un.. ziniet ko? tajā pilsētā barčiki etc ir Pilnīgi Savādāk nekā google maps uzzīmēts. tur.. VISS ir savādāk. toties atradām Bar Texas, kurā bija divi sunči, kas spēlējās savā starpā. mazliet arī ar mums draudzējās. bāra zaja bija labi nīgra. kaut kādi random vietējie, bet vispār barčiks bija pa lielam tukšs. lieliski. tur noķērām nonkrētu vecā, labā SpB vibe. bija labi, tiešām, tiešām labi.
un nākamajā dienā mums paliktuve ļāva migt normāli, atdot atslēgu tikai ap 12 dienā. urā! bet te atkal problēma, kur iedzert kafiju. un gūgli vairs nav jēgas vērt vaļā, tur viss, viss ir savādāk. barčiki ir citur nekā patiesībā ir. vai ir atzīmēti neeksistējoši barčiki un nav atzīmēti eksistējoši. bet nu.. kaut kāds dīvains kafūzis atradās. tur gan pašam jāiet pakaļ savām vēlmītēm, so pamalkojām tēju / kafiju, sagaidījām, kamēr atveras Zelta Zoss un gājām tur.
kaut kur vēlāk bija arī otra upīte. kurai nebija neviena žagara pārlikta pāri. VZ pārkāpa viņai pāri. es teicu: "and this is where I do my bitching about why I want to be taller". bet sapratu, ka man nav labākas iespējas, kā darīt savdabīgu lecienu pāri, daļēji atsperoties upītē :D
vēlāk rakstīju savu Strava appa postu, kur šito pieminēju.
VZ: nu upe ir vispār neatbilstošs vārds tur...
kaķ: jā, a kas?
VZ: vārds upe tomēr.. tās huiņas pat kartē nebija atzīmētas.
kaķ: kā tā ir mana problēma? nu, ka neviens nav kartē atzīmējis.
VZ: nu it kā jau
kaķ: es neesmu kartogrāfs nekāds!
VZ: jā, tu esi vēsturnieks nevis kartogrāfs.
... bet nu, aprejošie sunči. ejam tālāk mazliet noņirgušies cauri tam nekurienes minimiestam. un te visi saprot, ka esam nonākuši galamērķa pilsētā Rakovník. visi noskumst, ka tik ātri. uzreiz teicu, ka gribu iet šito trasi vēlreiz pirmoreiz! bija tik labi tie meži, tik, tik labi. atkal nopriecājāmies par to, ka bija vairāk priežārija nevis egļārija. nogājām vēl pāris km līdz paliktuvei. tā ir dīvaina paliktuve.
ieej kaut kādā vārtrūmē, zvani zvanu pie durvīm un ceri, ka kāds ielaidīs tevi tajā posh-ish spa huiņā. bet atnāca zaja, iečekoja mūs. pateica, ka mūsu dzīvoklis ir pavisam citā ēkā, uz citas ielas. tur bija jāslēdz trīs durvis vaļā, divas arī ciet aiz sevis. tās durvis bija ļoti netriviālas. viņi kaut kā bija pamanījušies sarežģīt pierasti vienkāršo durvju operēšanas mehānismu.
aplieties ar ūdeni dušā un tad jau atpauzēju savu Strava appu, jo biju domājusi to record arī barčika meklēšanas staigāšanu. kas izrādījās tīri kļova, jo tas bardaks, kāds tur kartē savilkts tagad, izskatās diez gan jestri. also, anyway ended up pusdienu vietā, kuru VZ ierosināja pašu pirmo, kas pie paliktuves :D bet nē, nogājām ap 4 km, lai nonāktu pie tā :D iestāde saucas MyMy Restaurant un ir tiešām labākā vjetnamiešu ēstuve valstī! nopietni! tiešām fantastiski gardi un lēti!
vēlāk nācās atrast late night barčiku. un.. ziniet ko? tajā pilsētā barčiki etc ir Pilnīgi Savādāk nekā google maps uzzīmēts. tur.. VISS ir savādāk. toties atradām Bar Texas, kurā bija divi sunči, kas spēlējās savā starpā. mazliet arī ar mums draudzējās. bāra zaja bija labi nīgra. kaut kādi random vietējie, bet vispār barčiks bija pa lielam tukšs. lieliski. tur noķērām nonkrētu vecā, labā SpB vibe. bija labi, tiešām, tiešām labi.
un nākamajā dienā mums paliktuve ļāva migt normāli, atdot atslēgu tikai ap 12 dienā. urā! bet te atkal problēma, kur iedzert kafiju. un gūgli vairs nav jēgas vērt vaļā, tur viss, viss ir savādāk. barčiki ir citur nekā patiesībā ir. vai ir atzīmēti neeksistējoši barčiki un nav atzīmēti eksistējoši. bet nu.. kaut kāds dīvains kafūzis atradās. tur gan pašam jāiet pakaļ savām vēlmītēm, so pamalkojām tēju / kafiju, sagaidījām, kamēr atveras Zelta Zoss un gājām tur.