![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tātad, man sāp mugura, mēs ejam, ir noieti ap 27 km, VZ arī viss tāds samocīts. nonākam beidzot uz kaut kāda normāla ceļa. asfalts, līdzens un vispār! uhti! tas thunderstorm, kurš tuvojās un bija tepat blakus, tepat tiešām blakus, ir vienkārši dissolvējies. visi ohujā. ejot uz pilsētu, visas trases kaut kur nogriežas, bet mums jāiet taisni. nekādas meža takas, par laimi taisnākais ceļš uz vecpilsētu ir taisni un pa šo līdzeno ceļu. pret šo brīdi liekas, ka tiešām nekad, nekad, nekad vairs nenokļūsim pilsētā. vēl viens km, vēl viens, vēl, bet nekā.
beidzot nokļuvām pilsētā. te man sāk likties, ka tomēr maršurts jāpārliek uz paliktuvi precīzi. telepurķis saka, ka 2.4 km vēl. gribas nolamāties, bet nav īsti spēka. kaut kā randomā un samocīti ejam pa pilsētu. un atkal, pēkšņi, pa sarkano trasi. ahujeļi visi? anyway. ejam un besis. un visi zina, ka paliktuve Eliška un vecpilsēta ir kalnā. tur būs jākāpj. bet nu, par laimi maršruts iet pa to vecpilsētas kāpienu, kas nav tik baisi stāvs un ir tuvu Eliškai.
34.6 km
uhti
vienā piegājienā.
iečekojamies tur. viņiem bija online checkin, kuru es biju pielietojusi, bet zajas uz vietas ilgi un dikti brīnījās. neko. uzkāpjam, nolemjam, ka valuable drinking time mūsdienās ir svarīgāks, fiksi kaut ko tur sataisamies un ejam. aizejam uz texmax/ita iestādi. tur ir kaut kāda siltumnīca no āra telpas, bet pohuj. kakbe ārs, dod pīpēt un pivci. atmiņā palicis, ka tur bija tīri la. paņemam pivčus (what is it with Staro pivci šādās iestādēs?), limonādes un atpūtinam muguras. VZ ir konkrēti aizgājis zombī, es nē, jo man sāp mugura un celis.
ja jūs esat tajā Hradec Králové pilsētā, restorānā Mexita dod tīri kļovus garneļu tacos. tualete ir pārāk krāsaina gan, bet nu neko, vismaz nav pagrabā. kaut ko tur žūžojam, visi pārliecībā, ka stūrabode strādā līdz vienpadsmitiem. pusvienpadsmitos VZ iet uz bodi paņemt līdzņemamos pivčus. atnāk atpakaļ sanīgrojies - protams, ka bode ciet. gūgles rezultāti ir apšaubāmi at best. nolemju, ka pohuj, aizies līdz barčikam Na Jednou, jo es zinu, ka tur dod gardo Bernarda pivci. aizies tur paņemt līdzņemamos.
ā, vienīgais par Mexita ir tas, ka tur bija kaut kādas mega skaļas zaju ballītes, bija salīdzinoši grūti padomāt brīžiem. sarunas arī vedās savdabīgi. nē nu, noņirdzāmies, bet klusākā vietā būtu bijis labāk.
aizeju uz Na Jednou, tur čuvaks viss ohujā, ka es gribu līdzņemamo pivci. Bernards esot beidzies, bet esot šitie divi un nosauc man nekad nedzirdētus skaņu salikumus. aizdomājos par to, ka es zinu kā sauc pivčus, kuri ir negaršīgi, tie nebija neviens no tiem. nolēmu noriskēt un paprasīt 3 pudeles (pusotra litra) ar jedenāctku līdzi. čuvaks saka, ka viņam viena jau salieta. es saku, ka davaj, ņemu un vēl divas tad. čuvaks tādā ohujā, ka paprasīja samaksāt, pirms sāka liet. samaksāju vispār apbrīnojami maz par šo prieku. ā un visa saruna notiek čehiski, ja! pati nesaprotu, kā man tas izdevās. čuvaks tagad salej un eju atpakaļ uz Mexita.
beidzot nokļuvām pilsētā. te man sāk likties, ka tomēr maršurts jāpārliek uz paliktuvi precīzi. telepurķis saka, ka 2.4 km vēl. gribas nolamāties, bet nav īsti spēka. kaut kā randomā un samocīti ejam pa pilsētu. un atkal, pēkšņi, pa sarkano trasi. ahujeļi visi? anyway. ejam un besis. un visi zina, ka paliktuve Eliška un vecpilsēta ir kalnā. tur būs jākāpj. bet nu, par laimi maršruts iet pa to vecpilsētas kāpienu, kas nav tik baisi stāvs un ir tuvu Eliškai.
34.6 km
uhti
vienā piegājienā.
iečekojamies tur. viņiem bija online checkin, kuru es biju pielietojusi, bet zajas uz vietas ilgi un dikti brīnījās. neko. uzkāpjam, nolemjam, ka valuable drinking time mūsdienās ir svarīgāks, fiksi kaut ko tur sataisamies un ejam. aizejam uz texmax/ita iestādi. tur ir kaut kāda siltumnīca no āra telpas, bet pohuj. kakbe ārs, dod pīpēt un pivci. atmiņā palicis, ka tur bija tīri la. paņemam pivčus (what is it with Staro pivci šādās iestādēs?), limonādes un atpūtinam muguras. VZ ir konkrēti aizgājis zombī, es nē, jo man sāp mugura un celis.
ja jūs esat tajā Hradec Králové pilsētā, restorānā Mexita dod tīri kļovus garneļu tacos. tualete ir pārāk krāsaina gan, bet nu neko, vismaz nav pagrabā. kaut ko tur žūžojam, visi pārliecībā, ka stūrabode strādā līdz vienpadsmitiem. pusvienpadsmitos VZ iet uz bodi paņemt līdzņemamos pivčus. atnāk atpakaļ sanīgrojies - protams, ka bode ciet. gūgles rezultāti ir apšaubāmi at best. nolemju, ka pohuj, aizies līdz barčikam Na Jednou, jo es zinu, ka tur dod gardo Bernarda pivci. aizies tur paņemt līdzņemamos.
ā, vienīgais par Mexita ir tas, ka tur bija kaut kādas mega skaļas zaju ballītes, bija salīdzinoši grūti padomāt brīžiem. sarunas arī vedās savdabīgi. nē nu, noņirdzāmies, bet klusākā vietā būtu bijis labāk.
aizeju uz Na Jednou, tur čuvaks viss ohujā, ka es gribu līdzņemamo pivci. Bernards esot beidzies, bet esot šitie divi un nosauc man nekad nedzirdētus skaņu salikumus. aizdomājos par to, ka es zinu kā sauc pivčus, kuri ir negaršīgi, tie nebija neviens no tiem. nolēmu noriskēt un paprasīt 3 pudeles (pusotra litra) ar jedenāctku līdzi. čuvaks saka, ka viņam viena jau salieta. es saku, ka davaj, ņemu un vēl divas tad. čuvaks tādā ohujā, ka paprasīja samaksāt, pirms sāka liet. samaksāju vispār apbrīnojami maz par šo prieku. ā un visa saruna notiek čehiski, ja! pati nesaprotu, kā man tas izdevās. čuvaks tagad salej un eju atpakaļ uz Mexita.