Atkal lidmašīna. Jāuzraksta beidzot par svētdienu, lai var rakstīt par Lielmiesta bizniztripu, jajebu.
Svētdien mošanās bija dīvaina, bet nu neko. Es pat nesasitu galvu pret nevienu no tiem jumta slīpumiem istabā. Visiem pohiņa, visi saburzīti kaut kā savācas un izčekojas.
Tagad ballītes orgkomiteja atrod sevi Chomutovā, salā un pohiņā uz ielas. Pizģec. Neko. Ies uz vecpilsētu. Pariņķojām visādi, bet viss vēl ciet. Attapāmies gal’najā laukumā atkal. Tur kaut kāda kafijotava, bet tur baigi skaļā mūzika. Pretī, pāri laukumam ir kaut kāda cita. Neko, aizies tur. Kafija ir kafija ir kafija, koturdaudz.
Ledusskapī, protamska, pamanīju greipfrūtu dzērienu un nekavējoties pieprasīju arī tādu. Tam, protamska, ir 2%. Ok. Dzers pirms brokastīm, ko tur daudz. Bet vispār sagribas arī pašas brokastis. Ārā fucking freezing, vane, tad nu jāvelk ārā gūgle. VZ visādi gūglē un beigās nonāk pie secinājuma, ja mēs negribam iet atpakaļ uz texmex restorānu, labākā opcija ir Amerika. Nevis Pie Diviem Lācīšiem, prikiņ! Nolēmu ticēt.
Izejam tagad ārā un man pēkšņi salīmējās Chomutov ģeogrāfija. Es nez kāpēc zināju, kur jāiet, lai aizietu uz Ameriku, nu American Grill, vai kā tā iestāde saucas. Un, kas dīvaināk, es tiešām pareizi atcerējos, kur jāiet. Wtf? Mēs esam Chomutovā, kur nekas nemeiko sensu, viss ir wtf un depr un slikti, sals, mega sals un vispār neviens nevēlas atgriezties. Bet nē, mana smadzene brīvi pieseivojusi vecpilsētas karti atmiņā un māk pa to orientēties.
Aizejam uz Ameriku, kas atrodas Trendā vispār. Uz katra galda uzlīmēta lapiņa ar uzrakstu, ka te nedrīkst pīpēt un pelnutrauki ir tikai dekoratīvi, katrs pats par sevi atbildīgs! Te menu ir papīra, bet daily specials uz tabletes, wtf? Anyway. Izvēlamies kaut kādus havčikus, kaut kādus dzērienus. Un tad jau gaidīšanas svētki. Vispār nerekomendēju tur ēst. Interjers arī ir diez gan neomulīgs un ir konkrēti auksti. Also, uz mūsu galda nebija “dekoratīvā pelnutrauka”. VZ varēja žēli skatīties, kā citi barčikā pīpē, lucky I was facing the other way.
Pēc havčika iemocīšanas izlēmām, ka turpmāko dienas pļurkāšanu veiksim citur. Kopš nav vajadzīgs ēdiens, barčiku izvēle mazliet uzlabojas. Nu, nāk klāt opcija - Barčiks pie Bibliotēkas. Visi nopūšas un nolemj, gan jau sliktāk kā Amerikā nebūs, aizies vai. Tur gan man uz brīdi nebija skaidrs, kur tieši jāiet. Bet nu nonācām. VZ ārpusē vēl sanīgra, ka veco penšu barčiks, bet nolēmām, ka ieies, nav lifetime commitment.
Bibliotēkas barčiks bija puspilns ar orkiem. Kas svarīgi - klusiem orkiem. Piesēžam stūrī, atnāk vjetnamietis! O! Ķeramies pie Gambrinusiem. Tā arī žūžojām visu pēcpusdienu pa bibliotēkas barčiku. Tur orki nāca vēl un vēl, bet nevienā brīdī tur nebija Skaļš. Tur visi runāja pieklusinātās balsīs un nepurinājās. Pat čuvaks, kurš nemācēja maisiņu atsiet. Žūžojam, žūžojam, bet tad pielec, ja vlak atpakaļ ir astoņos, tad kaloriju jautājums jārisina te. Atcerieties, ka bibliotēkas barčiks ir pāri ielai no tās texmex iestādes? VZ ļ nofeispalmoja, kad es paudu šo domu skaļi.
Uzminiet, kur mēs aizgājām atrisināt havčika jautājumu? Un tikām pie pēdējā nerezervētā galda on the ground floor. Btw, unlike pagrabā, the ground floor restorāna daļa spēlē ļ stereotipiski sliktu Latin America mūziku. Bet havčiks atkal garšīgs un tur viss izdevies. Pivča liste nav improved since the night before.
Astoņos vlak, stacijā satikām Rūd, ar kuru visu braucienu tekstojāmies visi, jo viņai bija jāsēž citur, nerezervētā vietā. Gifkas bija episkos apjomos. Bet jūs pabakstiet pingvīnu vai trash panda gifkas? Kā nepadalīties ar līdzpilsoņiem?
Tad iesēdinājām Rūd tramvajā uz mā un aizgājām pie Jiržika, kur strādāja Verka un Vadīms arī jau bija atnācis, viss tāds komunikabls. Bet kaut kādā brīdī es totāli pārguru līdz tai Pacelta Roka un “Taxī!” stadijai. Par laimi Bolts risina to bez pārāk daudz kustībām no manas puses.
Btw, Lielmiestā tagad dod arī Boltu.
Was beautiful. Dakujem visiem.
Svētdien mošanās bija dīvaina, bet nu neko. Es pat nesasitu galvu pret nevienu no tiem jumta slīpumiem istabā. Visiem pohiņa, visi saburzīti kaut kā savācas un izčekojas.
Tagad ballītes orgkomiteja atrod sevi Chomutovā, salā un pohiņā uz ielas. Pizģec. Neko. Ies uz vecpilsētu. Pariņķojām visādi, bet viss vēl ciet. Attapāmies gal’najā laukumā atkal. Tur kaut kāda kafijotava, bet tur baigi skaļā mūzika. Pretī, pāri laukumam ir kaut kāda cita. Neko, aizies tur. Kafija ir kafija ir kafija, koturdaudz.
Ledusskapī, protamska, pamanīju greipfrūtu dzērienu un nekavējoties pieprasīju arī tādu. Tam, protamska, ir 2%. Ok. Dzers pirms brokastīm, ko tur daudz. Bet vispār sagribas arī pašas brokastis. Ārā fucking freezing, vane, tad nu jāvelk ārā gūgle. VZ visādi gūglē un beigās nonāk pie secinājuma, ja mēs negribam iet atpakaļ uz texmex restorānu, labākā opcija ir Amerika. Nevis Pie Diviem Lācīšiem, prikiņ! Nolēmu ticēt.
Izejam tagad ārā un man pēkšņi salīmējās Chomutov ģeogrāfija. Es nez kāpēc zināju, kur jāiet, lai aizietu uz Ameriku, nu American Grill, vai kā tā iestāde saucas. Un, kas dīvaināk, es tiešām pareizi atcerējos, kur jāiet. Wtf? Mēs esam Chomutovā, kur nekas nemeiko sensu, viss ir wtf un depr un slikti, sals, mega sals un vispār neviens nevēlas atgriezties. Bet nē, mana smadzene brīvi pieseivojusi vecpilsētas karti atmiņā un māk pa to orientēties.
Aizejam uz Ameriku, kas atrodas Trendā vispār. Uz katra galda uzlīmēta lapiņa ar uzrakstu, ka te nedrīkst pīpēt un pelnutrauki ir tikai dekoratīvi, katrs pats par sevi atbildīgs! Te menu ir papīra, bet daily specials uz tabletes, wtf? Anyway. Izvēlamies kaut kādus havčikus, kaut kādus dzērienus. Un tad jau gaidīšanas svētki. Vispār nerekomendēju tur ēst. Interjers arī ir diez gan neomulīgs un ir konkrēti auksti. Also, uz mūsu galda nebija “dekoratīvā pelnutrauka”. VZ varēja žēli skatīties, kā citi barčikā pīpē, lucky I was facing the other way.
Pēc havčika iemocīšanas izlēmām, ka turpmāko dienas pļurkāšanu veiksim citur. Kopš nav vajadzīgs ēdiens, barčiku izvēle mazliet uzlabojas. Nu, nāk klāt opcija - Barčiks pie Bibliotēkas. Visi nopūšas un nolemj, gan jau sliktāk kā Amerikā nebūs, aizies vai. Tur gan man uz brīdi nebija skaidrs, kur tieši jāiet. Bet nu nonācām. VZ ārpusē vēl sanīgra, ka veco penšu barčiks, bet nolēmām, ka ieies, nav lifetime commitment.
Bibliotēkas barčiks bija puspilns ar orkiem. Kas svarīgi - klusiem orkiem. Piesēžam stūrī, atnāk vjetnamietis! O! Ķeramies pie Gambrinusiem. Tā arī žūžojām visu pēcpusdienu pa bibliotēkas barčiku. Tur orki nāca vēl un vēl, bet nevienā brīdī tur nebija Skaļš. Tur visi runāja pieklusinātās balsīs un nepurinājās. Pat čuvaks, kurš nemācēja maisiņu atsiet. Žūžojam, žūžojam, bet tad pielec, ja vlak atpakaļ ir astoņos, tad kaloriju jautājums jārisina te. Atcerieties, ka bibliotēkas barčiks ir pāri ielai no tās texmex iestādes? VZ ļ nofeispalmoja, kad es paudu šo domu skaļi.
Uzminiet, kur mēs aizgājām atrisināt havčika jautājumu? Un tikām pie pēdējā nerezervētā galda on the ground floor. Btw, unlike pagrabā, the ground floor restorāna daļa spēlē ļ stereotipiski sliktu Latin America mūziku. Bet havčiks atkal garšīgs un tur viss izdevies. Pivča liste nav improved since the night before.
Astoņos vlak, stacijā satikām Rūd, ar kuru visu braucienu tekstojāmies visi, jo viņai bija jāsēž citur, nerezervētā vietā. Gifkas bija episkos apjomos. Bet jūs pabakstiet pingvīnu vai trash panda gifkas? Kā nepadalīties ar līdzpilsoņiem?
Tad iesēdinājām Rūd tramvajā uz mā un aizgājām pie Jiržika, kur strādāja Verka un Vadīms arī jau bija atnācis, viss tāds komunikabls. Bet kaut kādā brīdī es totāli pārguru līdz tai Pacelta Roka un “Taxī!” stadijai. Par laimi Bolts risina to bez pārāk daudz kustībām no manas puses.
Btw, Lielmiestā tagad dod arī Boltu.
Was beautiful. Dakujem visiem.