Trash panda

reizēm nogurums ir ļ dīvains. ir kaut kāds noguruma veids, kad man pēkšņi vairs nav spēka savākties un būt kaut cik normālai, man sāk zust filtrs un es sāku mazliet satrakoties un teikt lietas, kuras parasti noklusētu.
un es esmu nogurusi. rekvestoju dažas brīvdienas mēneša vidū. man tiešām vienkārši gribas pāris brīvdienas.
sēžu pie task, kuram vajadzēja aizņemt pāris minūtes, jau kādu pusstundu. stulbi blenžu ekrānā un nesaprotu, nu kas atkal tam deserializerim nepatīk.
tāds, lūk, weekend working aftermath.

toties Rāžs atkal brauks uz Prāgu ballēties.
par ko runājot, laikam ir gandrīz neiespējami paskaidrot, kāpēc man no vārda "agile" drusku metas alerģija.

also, es gribu, lai tas kaimiņš, kurš jau otro dienu motorzāģē, izbeidz.

vispār es jūtos apjukusi. vēlos iegādāties tumbiņas. bet kas mūsdienās ir tāds labs? kādi tur ejošie ražotāji vai kas tur?
klausos daudz ko ar basiem, patīk basi. dzīvoklis nav pārāk liels, neko mega jaudīgu nevajag.

par kaķi, visu tautību dievu dēļ, nejautājiet. bet man būs jāparaksta papīrs, kurā es melīgi apgalvošu, ka esmu kaķa owner. jo nu, dude, everyone knows, one can't own a cat.