Trash panda

Pacēlu galvu no telepurķa un secināju, ka esmu pamesta viena barčikā. VZ aizgājis pēc burrito, citi pacienti aizgājuši kur nu viņiem jāiet. Bārmenis pazudis. - atvēru telepurķa browseri un atradu šito. Jāiepostē, vai?

Bet vispār gribu pateikt lielo paldies cibas dāmām par mana kaķulopa izklaidēšanu pagājušajā weekendā, hehe. Diez gan grandiozi tur viss sanāca un ne tikai kaķim. Party hard, party harder. Tiešām paldies par visu.

Pirmdien toties bija kaut kāda globālā vizināšanās. Bet nu. Vismaz dabūju savu kindli atpakaļ lidostā. Tas nebija triviāli, vienā brīdī bija pat pa telefonu jārunā. Pēc tam, protams, aizgājām pa taisno ar visu čemodānu uz SpB, jo we didn’t want to waste valuable drinking time.

Vakardien.. kas notika vakardien? Ā. Nu. Tur bija tā skaudrā apziņa par to, ka jāstrādā. Bet nu, vakarā tomēr EtF izķērām, jo viņa nekur nebija pamanījusies aizmukt. Toties Jiržiks gan ir kaut kur aizdevies. Nu neko. Tas jau netraucēja apstaigāt barčikus un vairot prieku pasaulē. Un nu, te tomēr atsaukšos uz pirmo rindiņu.

Un vispār, nahuj tik auksti?

VZ: ... gan jau par darbu gribēja runāt.
Mobijs ierakstā: .. that's when I reach for my revolver...
..

VZ: tu zināji, ka Mobijs nesarakstīja šo dziesmu? es pat noskumu.
kaķ: kurš tad uzrakstīja?
VZ: nezinu, noskumu un neiedziļinājos tajā. gan jau kāds cits.
kaķ: gan jau, ka cits, jo nu nevar visi tomēr būt Mobijs.