Trash panda

Nu. Nu.

A es ceturtdien biju uz Nick Cave & The Bad Seeds koncertu Notts. Tagad te vilcienā beidzot ir laiks par to uzrakstīt. Jo nu visu laiku atliku, jo, es tā īsti nezinu, kas tur notika. I mean. Nu.

Let’s just start at the beginning. Karoč, bija atsūtīts epasts par tēmu, ka jāiet laicīgi, jo nav iesildītāju. Nu, es arī aizgāju laicīgi. Bet, protams, ka uz māksliniekiem anyway bija ilgi jāgaida. Bet toties biju diez gan tuvu skatuvei, bet ne rokas stiepiena attālumā. Nu jā.

Ok, es nemāku šito aprakstīt. It kā likās, ka ar laiku radīsies vārdi, ar kuriem to pastāstīt, bet nē. Nav.

He is the king and the king is good to us. Viņš bija tajā savā mafijozņika uzvalkā, ar zelta ķēdi un gredzenu. Un viņš ļāva pie skatuves esošajiem pavalstniekiem pieskarties viņa rokai. Bija arī pāris stage half dives. Bija arī iešana cauri pūlim, lai pagorītos pie sēdošajiem ļaužiem. Bija publikas aicināšana uz skatuves. Got to love the king, you know.

Also, viņš joprojām dejo tā kā es. I mean, ja man apkārt būtu bijusi vieta, es tieši tā būtu dejojusi. Vēl viņš vienreiz nejauši aizmeta pa gaisu savu mikrofonu. Un citam mikrofonam bija vads, kurš acīmredzami traucēja.

Setlisti gūglējiet paši, bet, ja nekad neesat bijuši uz Nick Cave & The Bad Seeds koncertu, tas setlist nepasaka pat ne pusi no tā, ko mākslinieki izpildījās.

Ā. Vēl pavēroju arī The Bad Seeds. Un tur točna redzams, ka viņi nav pirmoreiz uz skatuves kopā. Totāls respekts.

Klausos tagad viņus uz ausīm un ir tik fucking dīvaina sajūta. I mean, got to love the king, but I’m not great with authority. Es nezinu kā to pateikt.

Karoč, ejiet visi skatīties Nick Cave & The Bad Seeds, ja jums ir iespēja, bet nevainojiet mani pēc tam.

bet. ja Mr Nick Cave ceturtdien nokonfjūzēja mani ar savu mega performance (kura bija so much more than my last post, bet man joprojām nav vārdu), kas radījusi totālu darkness un pielūgsmes viesuli kaut kādā tālākā dvēseles stūrītī. un nelielu konfjūžonu par to, ko tas sirmais garmatainais onkulis darīja ar vijoli, jo, lai kas tas bija, viņš to parasti darīja uzgriezis muguru publikai.

vispār, ar Neō lieliski pavadījām laiku. biju totālā paradīzē, kur mani lutināja. bijām gan ārā, gan iekšā, gan staigājām, gan sēdējām, gan arī pidžamballe bija.
aizgājām uz lielisko Test Match pabu un tur dārzā aizsēdējāmies līdz tumsai. un tad turpinājām ar fruit salad mājās. sestdien man bija pohiņa un pidžamballe uz sōfām. tas arī bija totāls bliss. visu dienu skatījāmies vecus Mock The Week. bija ļ interesanti skatīties kā viņi spriež par tā brīža aktualitātēm, par kurām mēs tagad jau zinam, kā tas izvērtās. vakarā aizrāpojām uz tuvāku pabu un pabakstījāmies pabā no viņu tapas menu, izvēloties grieķu ēdienus. un tad.. uzminējāt, more fruit salad! :) un šodien aizgājām uz Alley Cafe un pierijāmies tā, ka pēc tam pa Contemporary Art muzeju staigājām klusi vaidot. un kaut kā tad jau bija jāiet uz dīvaini sarežģīto braukšanu atpakaļ uz Lielmiestu. tas arī bija diez gan savdabīgi, sēdēt blakus džekam, kuram nebija bagāžas, bet bija milzu daudz banknotes ar vietējo valūtu, kurš bija izslēdzis savu iPhone 5, bet lādēja savu stulbofōnu un runāja pa to daudz.

milzīgs paldies Neō par aprūpēšanu un visu to. milzīgs paldies par sarunām, par brokastīm, kafiju, pastaigām, smiekliem un iepazīstināšanu ar That 70s Show serčiku, kuru laikam nāksies skatīties tālāk pašai. un vēl liels paldies par našķiem. protams, ka ejot uz vilcienu, zvērēju, ka nekad vairs neēdīšu, tomēr šo to jau apēdu un jūtos varen apmierināta ar to.

bet lielākais downer visā ir tas, ka AA ir man atsūtījis divus identiskus epastus ar pāris dienu starpību, izsakot nesaprotamu vēlmi mani apciemot. I don't want to sound rude, bet kas tā par jaunu trollēšanu?